Kamēr svarīgas Vestminsteras figūras paplašina debates par kristietības lomu valstī, Lielbritānijas sabiedrība vēlas, lai politiķi izvairās no reliģijas, raksta “Politico.”
Neatkarīga Londonas aptauju uzņēmuma “Public First” pēc “Politico” pasūtījuma veiktā aptauja atklājusi, ka 65% vēlētāju atbalsta kristietības un politikas nošķiršanu, turklāt tā domā visu lielo partiju atbalstītāji.
Britu premjerministra Kīra Stārmera (Keir Starmer) galvenie konkurenti gan labējo, gan kreiso spēku pusē tikmēr arvien biežāk iekļauj kristietības jautājumus savā dienas kārtībā. Populistiskās Reformu partijas līderis Naidžels Farāžs (Nigel Farage) vairākkārt uzsvēris, ka vēlas godāt britu “jūdaisma-kristiešu kultūru.” Partijas iekšlietu jautājumu pārstāvis Zia Jusufs (Zia Yusuf), kurš ir praktizējošs musulmanis, solījies sargāt Lielbritānijas kristīgo mantojumu, un sacīja, ka kristietība ir valsts vēstures pamatā. Reformisti apsolījuši dot baznīcām aizsargātas vietas statusu, kas nozīmē, ka tās nedrīkst mainīt un nedrīkst pārvērst par citu reliģiju lūgšanās vietām.
“Public First” aptauja apliecina, ka vēlētāji tiešām kristietību uzskata par neatņemamu valsts vēstures daļu. Jautāti par Farāža izteikumu, ka Lielbritānija ir veidota uz jūdaima-kristietības pamatiem, 40% aptaujāto tam piekrīt, un tikai 22% ir pret šo uzskatu. Konservatīvo, liebrāldemokrātu un zaļo atbalstītāji izteikuma bija vairāk gatavi piekrist, ja tas netika saistīts ar Farāžu.
Tajā pašā laikā tikai 23% no aptaujātajiem vēlētājiem gribētu, lai kristietībai ir lielāka loma politikā,
un pat starp Reformu partijas vēlētājiem tam piekīt vien 28%.
Reformu partijas pārstāvis Denijs Krīgers (Danny Kruger), kurš atbild par gatavošanos valdības veidošanai, norādīja, ka partija apzinās risku, ko var nest kristietības lomas pārspīlēšana. Viņš “Politico” sacīja, ka sabiedrība neuzticas varai un varas ļaunprātīgai izmantošanai, un tāpēc ir atturīga pret moralizējošu pirksta kratīšanu no Vestminsteras puses, pat tad, ja kopumā piekrīt baznīcas vēstījumam. Krīgers piebilda, ka sabiedrībai nepatīk moralizējoši politiķi, bet vienlaikus tā uzskata, ka politiķiem un politikai būtu jāatspoguļo valsts kultūra, kas patiesībā esot visai tradicionāla, un tas radot spriedzi.
“Public First” pētniecības vadītājs Žils Volkdens (Jules Walkden) sacīja, ka sabiedrība redz kristīgās vērtības kā svarīgu daļu no valsts vēstures, bet ne kā mūsdienu politikai piederīgas. Līdz ar to, esot maz ticams, ka Reformu partijas reliģiskie vēstījumi piesaistīs papildus vēlētājus: “Lielākā daļa sabiedrības, tostarp Reformu partijas atbalstītāji, ir pret lielāku reliģijas lomu politikā, un lielākā daļa vēlētāju ir arī pret tās izmantošanu, lai šķeltu.”
Spektra otrā pusē ir kreisi populistiskā Zaļā partija, kas ļoti aktīvi vēlas saraut baznīcas un valsts saikni. Dokumentā, ar ko iepazinies laikraksts “Daily Mail,” partija runā par Anglijas baznīcas nozīmes mazināšanu, kas nozīmētu arī to, ka premjerministram vairs nav teikšanas Kenterberijas arhibīskapa izvēlē, un no Lordu palātas tiktu izslēgti bīskapi. Partijas amatpersonas uzsvēra, ka tas nenozīmē šādas pieejas parādīšanos vēlēšanu programmā, un partijas pārstāvis sacīja, ka politiskajam spēkam vienkārši ir ilgstoša pārliecība, ka valstij jābūt šķirtai no baznīcas.
“Public First” aptauja parādīja, ka sabiedrība tiecas iestāties pret baznīcas nozīmes mazināšanu, neskatoties uz to, ka kopējā nostāja vairāk nosliecas uz baznīcas šķiršanu no valsts.