Pērn, kad Austrija uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā, tādējādi saņemot iespēju šogad rīkot konkursu Vīnē, britu skatītāji dzirdēja konkursa komentētāju Greiemu Nortonu (Graham Norton) sakām, ka rīkotāji atviegloti uzelpos, jo nebūs jārīko konkurss Telavivā, raksta britu raidorganizācija BBC.
2025.gada konkursu iezīmēja plaši protesti. Demonstrācijā Bāzelē, Šveicē, vairāki simti cilvēku nesāja Palestīnas karogu un nosmērēja sevi ar neīstām asinīm, tā simbolizējot slepavības Gazā. Lielā fināla laikā divas personas centās uzbrukt izraēliešu dziedātājai Juvalai Rafaelai, un meta viņai ar krāsu, kas trāpīja konkursa komandas pārstāvim.
Atmosfēra stadionā bija ļoti saspringta – cilvēki lūdzās un daži raudāja, un, gaidot rezultātus, tika skandēts vārds “Austrija.” Ja pūlis nevēlējās, lai Izraēla uzvarētu, skatītāju balsojums rādīja ko citu. Rafaela no žūrijas saņēma viduvēju vērtējumu, toties skatītāju balsojumā bija līdere. Vairākas raidorganizācijas pēcāk apšaubīja Izraēlas rezultātus, un norādīja uz to, ka ar Izraēlas valdību saistītos sociālo tīklu kontos (tostarp valsts premjerministra Benjamina Netanjahu) tika publicēti aicinājumi balsot par izraēliešu pārstāvi maksimāli atļautās 20 reizes. Raidorganizācijas tā norādīja, ka skatītāju balsojuma iznākums vairāk bija rezultāts masveida balsojumiem, nevis reālam skatītāju atbalstam. Izraēlas valdība vairākkārt norādījusi, ka šādi izteikumi ir starptautiska nomelnošanas kampaņa.
Dažas raidorganizācijas vēlējās, lai tiktu veikts audits. Izskanēja arī aicinājumi pārskatīt balsošanas sistēmu, kas bijusi nemainīga daudzus gadus, lai nodrošinātu godīgu skatītāju un klausītāju viedokļa atspoguļojumu. Eiropas Raidorganizāciju apvienība (ERA) uz to atbildēja, norādot, ka balsojumu pārbaudījuši neatkarīgi eksperti, un
nav pierādījumu tam, ka katra skatītāja balsošana par vienu mākslinieku līdz 20 reizēm neproporcionāli ietekmētu rezultātu.
Tas, ka Izraēla teju uzvarēja, iznesis gaismā aizkulisēs gadiem ilgi virmojušo diskusiju par ģeopolitikas un kofliktu ietekmi uz Eirovīzijas balsojumiem. Izraēla pirmo reizi Eirovīzijā piedalījās 1979.gadā, un kopš tā laika ir četras reizes uzvarējusi konkursā.
Pašlaik Eirovīzija piedzīvo plašāko boikotu tās 70 gadus ilgajā vēsturē. 2026.gadā konkursā piedalīsies 35 valstis, bet Spānijas, Nīderlandes, Islandes un Slovēnijas raidorganizācijas dalību atsaukušas, tā protestējot pret atļauju Izraēlai piedalīties Eirovīzijā. Katras konkrētās valsts pamatojums ir atšķirīgs, un ne vienmēr nepārprotami formulēts. Dažas norādījušas, ka boikotē 2026.gada konkursu, lai izteiktu protestu pret militāro darbību Gazas joslā. Citas raidorganizācijas norādījušas, ka Izraēla īsteno genocīdu, ko Telaviva stingri noliegusi.
Jāņem vērā, ka lielākā daļa raidorganizāciju, kas boikotēs pasākumu, nostāju veido saskaņā ar savu valstu politiku. Dažu valstu valdības skaidri paudušas kritiku Izraēlai. Aprīlī politiķi no Spānijas, Slovēnijas un Īrijas neveiksmīgi centās panākt Eiropas Savienības tirdzniecības attiecību apturēšanu ar Izraēlu. Tiesa, raidorganizācijas uzstāj, ka lēmumus pieņēmušas neatkarīgi.
Raidorganizācijas arī iepriekš izteikušas bažas par Izraēlas iekļaušanu konkursā,
bet no 2024. un 2025.gada konkursiem neviena neizstājās. Aicinājumiem boikotēt Eirovīziju kļūstot skaļākiem, Izraēlas kultūras un sporta ministrs Miki Zohars sacīja, ka Eirovīzija ir mūzikas, kultūras un valstu kopības svinības, nevis platforma politisko punktu gūšanai. Viņš boikotu nodēvēja par apkaunojošu un liekulīgu.
Tomēr politika neapšaubāmi vienmēr bijusi Eirovīzijas balsojuma centrā. Draudzīgās valstis regulāri devušas augstāko novērtējumu viena otrai. Neskatoties uz ERA teikto, ka pērn balsojums bijis godīgs, dažas raidorganizācijas uzskata, ka Izraēlas klātbūtne un tās izmantotie balsošanas paņēmieni nozīmē, ka Eirovīzijai ir neiespējami būt patiesai mūzikas popularitātes sacensībai. Netaisnīguma sajūta par pērn notikušo ir tik spēcīga, ka daži norādījuši: ģeopolitikas ietekme uz balsojumu ir viens, bet nevienai valstij, kas ir iesaistīta karā, nevajadzētu atļaut piedalīties Eirovīzijā. Tiek iets tik tālu, ka ierosināts liegt dalību Ukrainai, lai pasargātu godīgu balsojumu.
Jautājums ir, vai Eirovīzijai jāpārraksta noteikumi, un vai tas neradīs vēl vairāk problēmu nekā atrisinās.
Eirovīzija nav valdību sacensība, bet gan konkurss, kurā piedalās raidorganizācijas, kas ir ERA dalībnieces.
Līdz ar to, arī vairāku raidorganizāciju pieteiktais boikots nav attiecināms uz valstīm, bet ir neatkarīgu raidorganizāciju iestāšanās pret Izraēlas sabiedriskās raidorganizācijas KAN dalību. Eirovīzija arī nekad nav bijusi pilnīgi brīva no politikas ietekmes. Pētījuma “Pēckara Eiropa un Eirovīzija” autors Dīns Vuletičs (Dean Vuletic) norādīja, ka dažas valstis vēsturiski dalību konkursā izmantojušas, lai parādītu starptautiskās izolācijas beigas un demonstrētu uz rietumu sabiedrību vērstas vērtības. Tas sniedzoties tik tālu kā līdz 1961.gadam, kad Eirovīzijā sāka piedalīties Spānija, vai līdz laikam, kad konkursā startēja Dienvidslāvija, kas bija vienīgā Austrumeiropas valsts, kura piedalījās Eirovīzijā Aukstā kara laikā.
Eirovīzijā arī iepriekš atspoguļojušies valstu savstarpējie konflikti. 1975.gadā Grieķija boikotēja konkursu, ko Turcija iebruka Kiprā, un 1976.gadā konkursā nepiedalījās Turcija. 2012.gadā Armēnija atteicās piedalīties, jo izcēlās konflikts ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu.
2005.gadā Eirovīzijā bija jādebitē Libānai, bet tās likumdošana padarīja par teju neiespējumu Izraēlas priekšnesuma pārraidīšanu, tādēļ pēc ERA prasības, ka jātranslē viss konkurss, Libāna atteicās no dalības. Maroka vienīgo reizi Eirovīzijā startēja 1980.gadā, kad savukārt nepiedalījās Izraēla.
Šī gada boikoti liek uzdot jautājumu par to, vai ERA spēj pasargāt konkursu no ģeopolitisko jautājumu ietekmes.
Slovēņu raidorganizācijas RTV valdes prezidente Natalija Gorščaka (Natalija Gorščak) BBC sacīja, ka RTV saņēmusi daudz iebildumu no Eirovīzijas faniem, kuri norādījuši, ka Slovēnijai nevajadzētu atrasties uz vienas skatuves ar Izraēlu. RTV nostāja kā sabiedriskajai raidorganizācijai esot, ka ir jācīnās par mieru.
Islandes raidorganizācija RÚV pirms paziņojuma par boikotu norādīja, ka tai ir nopietnas šaubas par KAN un Izraēlas valdības rīcību saistībā ar konkursa noteikumiem. Nīderlandes raidorganizācija “Avrotros” atsaucās uz politisku iejaukšanos 2025.gada konkursā un sacīja, ka tās piedalīšanās būtu pretrunā organizācijas vērtībām.
Varētu domāt, ka piecas raidorganizācijas, kas pieteikušas konkursa boikotu, pašas to izmanto politiskiem mērķiem, lai nododotu vēstījumu Izraēlas valdībai.
Divas raidorganizācijas runā par Ukrainas izslēgšanu no konkursa, un zināms, ka aizkulisēs līdzīgas idejas izteikuši arī citi.
Raidorganizācijas un mūziķi, kas šogad piedalās konkursā, nedrīkst publiski paust nekādu informāciju, kas varētu graut Eirovīzijas reputāciju.
Juvala Rafaela, kas tika izvēlēta par Izraēlas pārstāvi, ir viena no 2023.gada 7.oktobra uzbrukuma izdzīvotājām. ERA apliecināja, ka mūziķe atbilda visām konkursa prasībām, tostarp nebija saistīta ar politiku. Tomēr Gorščaka uzskata, ka, lai arī dziesma tieši nebija politiska, tā bija simboliska, un arī izpildītājas izvēle bija simboliska: “Mēs joprojām domājam, ka tas bija politisks gājiens, pat ja pēc ERA noteikumiem tā nebija.”
Ar Izraēlas valdību saistītie sociālo tīklu ieraksti atbilda noteikumiem, un arī citu valstu politiķi ir aicinājuši balsot par savu valstu pārstāvjiem, tomēr kritiķi norādījuši, ka Izraēlas rīcība bija citādāka, un izcēlās citu vidū. ERA centusies atbildēt uz Gorščakas un citu raidorganizāciju vadītāju bažām, samazinot maksimālo viena skatītāja balsu skaitu līdz desmit. Apvienība sacīja, ka neatbalsta neproporcionālas reklāmas kampaņas, it sevišķi, ja tās veic trešās puses, tostarp valdības un valdību aģentūras. Nedēļas nogalē KAN tika izteikts oficiāls brīdinājums par aicinājumiem balsot par Izraēlas pārstāvi desmit reizes. Pirms konkursa sākuma 12.maijā ERA aicinājusi KAN no sociālo tīklu kontiem dzēst attiecīgo saturu, ko raidorganizācija izdarījusi. Konkursa rīkotāji turpināšot sekot līdzi situācijai, un, ja nepieciešams, veikšot attiecīgās darbības.
Daži pašreizējo spriedzi saista ar 2022.gada februārī pieņemto lēmumu liegt Krievijai dalību konkursā
pēc tam, kad Maskava uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tolaik ERA lēma, ka Krievijas piedalīšanās kaitēs konkursa reputācijai. Pašlaik starp ERA dalībniecēm nav nevienas krievu raidorganizācijas. Togad konkursā uzvarēja ukraiņu grupa “Kalush Orchestra,” kuras dalībniekiem tika ļauts uz konkursa laiku atstāt Ukrainu. Ukraiņu uzvara tika plaši atzīmēta, un konkursa rīkotāji norādījuši, ka 2022.gadā netika pārkāpti noteikumi. Tomēr slovēņu RTV uzskatīja, ka daudzi par Ukrainu balsojuši politiskas solidaritātes vadīti, līdz ar to apdraudot Eirovīzijas kā dziesmu konkursa statusu.
Slovēņu viedoklim, ka konkursā nevajadzētu piedalīties karojošām valstīm, piekrīt arī Spānija.
ERA dalībnieces pērn vienojās saglabāt 70 gadus spēkā bijušo noteikumu, ka jebkura apvienības dalībniece var piedalīties konkursā, kas nozīmē, ka gan Ukraina, gan Izraēla var izvirzīt savus dalībniekus.
KAN iepriekš norādījusi, ka tad, ja to diskvalificēs, sekas būs plašas gan konkursam, gan ERA vērtībām.
Eirovīzijas amatpersonas uzsvērušas, ka 70 gadus konkurss devis platformu miera un vienotības nozīmes parādīšanai sašķeltā pasaulē, bet pašlaik redzams,ka dažas raidorganizācijas uzskata – pasaulē visvairāk skatītais izklaides pasākums vairs nav godīga sacensība. Vairāku raidorganizāciju pārstāvji sacījuši, ka šogad bijis grūtāk atrast mūziķus, kas vēlētos piedalīties, un tiek runāts par to, ka mākslinieki nevēlas bojāt reputāciju.
Kamēr notiek pēdējie sagatavošanās darbi, Eirovīzija atkal nonākusi situācijā, kad nevvar pilnībā pievērsties dziesmām, pirotehnikai, skatuvei, horeogrāfijai, gliteriem, jautrībai un ballītēm, un tā vietā saskaras ar jaunām petīcijām un protestiem. Noteikumi paredz, ka konkursu nedrīkst izmantot kā platformu politiskajai izteiksmei, aktīvismam vai ārējo jautājumu aktualizēšanai, bet tagad priekšplānā izvirzās jautājums, kāds dziesmu konkurss būs Eirovīzija, ja arvien vairāk valstis, raidorganizācijas, mākslinieki un skatītāji to redz nevis kā svinības, kas stāv pāri politikai, bet gan kā konkursu, ko veido politika.
Lasiet arī: Islande nolēmusi nepiedalīties 2026.gada Eirovīzijā