Evikas Siliņas “apsteidzošais manevrs” ar aizsardzības ministra Andra Sprūda atlaišanu burtiski dažas minūtes pirms viņš pats paziņoja par savu demisiju, izrādījās tas mazais cinītis, kas apgāza visu valdības vezumu. Tā redzamā daļa ir pašas ministru prezidentes atkāpšanās pēc “Progresīvo” paziņojuma, ka, vismaz jautājumā par viņas demisijas pieprasīšanu, premjerei Saeimā vairs nav šīs partijas deputātu deviņu balsu. Ko īsti šī bērnišķīgā stīvēšanās nozīmē, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Bija skaidrs, ka šī koalīcija ir rīcībnespējīga. Tas bija skaidrs jau pēdējā laikā, ņemot vērā tās attiecības starp koalīcijas partneriem,” saka politologs. “Jautājums bija tikai, kas būs tas, kas radīs impulsu, lai tas viss sabruktu. Šajā gadījumā mēs redzējām šo dronu situāciju, kas sabiedrībā radīja lielu neapmierinātību ar Sprūda darbu un bija tieši tik liela, lai rastos ārējais impulss un koalīcija, kas jau kādu laiku bija rīcībnespējīga, sabruktu.”
Taujāts, kādēļ gan visa šī situācija radās tieši tagad – piecus mēnešus pirms vēlēšanām, un kādēļ teju visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas teju vai plūcas, lai tiešu viņu pārstāvi Valsts prezidents nominētu par nākamās valdības veidotāju, Filips Rajevskis atgādina par situāciju ar partiju reitingiem. Proti, tie ne tuvu nav tik spoži, kā politiskajiem spēkiem gribētos. “Reitingu aina rāda, ka visas politiskās partijas ir cietušas un vēlētāji īsti neatšķir, kas ir koalīcijā un kas opozīcijā. Vēlētāji ir neapmierināti ar lietu stāvokli, kas rezultējas gaužām zemos reitingos pilnīgi visām politiskajām partijām. Ieskaitot pat tos, kas ir reitingu tabulas līderi, arī tiem reitingi ir gaužām zemi. Tas parāda, ka mēģinājumi muļļāt valdību gan no koalīcijas, gan opozīcijas puses var beigties ar to, ka nākamajā Saeimā tiek ievēlēti spēki, kuru tagad vispār nav parlamentā vai arī cilvēki vilšanās dēļ var vispār neatnākt uz vēlēšanām. Domāju, līdz politiskajām partijām gan koalīcijā, gan opozīcijā ir aizgājis secinājums, ka vēlētāji nav gatavi piedot tādu sešu mēnešu muļļāšanos un, tā teikt, algu saņemšanu par nekā nedarīšanu. Sabiedrībā valda konsenss, ka Latvija atpaliek pilnīgi visās sfērās no kaimiņiem. Politiskās partijas ir sapratušas, ka pieci mēneši, kas palikuši līdz vēlēšanām, ir ļoti labs laiks – tieši tik īss, lai kļūtu par medusmēnešu laiku jaunajai valdībai, kad būs jaunas sejas, jauni ministri, jauna dinamika.”
Savukārt komentējot politisko spēku “grūstīšanos” rindā pēc premjera amata, Filips Rajevskis pauž, ka tas ļoti pozitīvi var nostrādāt arī kā priekšvēlēšanu kampaņa,
jo cilvēki un politiskās partijas, kuras izveidos jauno koalīciju, būs uzmanības centrā, arī premjerministrs būs uzmanības centrā. “Cilvēki ir paguruši no šīs valdības, un viņi varētu, teiksim tā, tīri uz pārmaiņu rēķina dabūt pozitīvu reitingu un sabiedriskās domas dinamiku savā labā.”
Taujāts, kā valdības gāšana varētu ietekmīt pašu “Progresīvo” reitingu, politologs norāda, ka šīs partijas reitings kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām statistiskās kļūdas robežās ir stāvējis praktiski uz vietas. “Viņi nav bijuši lieli zaudētāji, bet viņi nav arī ieguvēji. Un tas, ko mēs redzējām arī kongresā, kad viņi izvirzīja premjera kandidātu, – tās runas bija tādas, ka viņu ambīcija ir “nokost” noteiktu vēlētāju apjomu no “Vienotības”. Viņi vienmēr ir bijuši daudz radikālāki savās kreisajās idejās un visās progresīvo idejās, bet izskatās, lai dabūtu šo “Vienotības” vēlētāju, kas atbrīvojas “Vienotībai” krītot reitingiem, viņi ir uzņēmuši virzienu uz centru. Bet šī krīze var radīt situāciju, ka viņi ne vien neiegūst “Vienotības” vēlētāju, bet pazaudē vēl savu pamatvēlētāju.”
Politologs arī norāda, ka, skatoties uz Saeimas sastāvu un šobrīdējo situāciju šķiet, ka Evika Siliņa kā premjerministre liek uzsvaru uz to, ka viņi varētu pastrādāt ilgāk, nekā daudzi iedomājas, ka nevarēs izveidot valdību – viens, divi, un viss!
“Tātad viņi varētu pastrādāt ilgāk jau kā šīs kritušās valdības tehniskā vadība un nesteigties ar iesaistīšanos, piemēram, no “Vienotības” puses, jaunas valdības veidošanā. Ja grib sastādīt valdību bez “Progresīvajiem”, kā to definē “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts”, tad vai nu jādabū “Vienotības balsis”, vai arī viņiem ir jāiet vienā valdībā ar “Latvija pirmajā vietā”. Man ir diezgan izteikta sajūta, priekšvēlēšanu laikā viņi nav tam gatavi. Līdz ar to jāveido ar “Vienotību”. Un tad veidojas atkarība no “Vienotības”, kur viena daļa, ko pārstāv premjerministre, nekur nesteidzas. Viņiem, kā lielākajai Saeimas frakcijai, būs savas prasības, mērķi un uzstādījumi šajā valdības veidošanas procesā. Līdz ar to tas varētu nenotikt ātri.”
Atbildot uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka mazākuma valdības scenāriju izslēdzam, Filips Rajevskis saka: “Mazākuma valdību būtu ļoti grūti noturēt. Tā būtu mazākuma valdība vai nu ar “Latvija pirmajā vietā” atbalstu, vai ar vismaz daļas “Vienotības” atbalstu. Šobrīd tas neizskatās ļoti ticami.”
Lasiet arī:
Aiztur zemkopības ministru Krauzi un tagadējo Valsts kancelejas vadītāju