Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nolēmusi demisionēt, noskaidroja aģentūra LETA.
Siliņa šodien paziņojumā medijiem uzsvēra, ka tagad un vienmēr viņai svarīgākais ir bijis iedzīvotāju labklājība un drošība. Tā vienmēr esot bijusi atbildība pret katru Latvijas iedzīvotāju. “Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta nevis partiju ķīviņi, nevis amatu dalīšanas vai partiju pozicionēšanās,” teica Siliņa.
Latgales dronu incidents esot bijis pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P).
“Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti,” teica Siliņa.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visā Eiropā un nevar izlikties, ka tas neskar Latviju. Tieši tādēļ viņas vadītā valdība, veidojot šā gada budžetu, esot pieņēmusi dažādus smagus lēmumus, tostarp samazinot savu ministriju izdevumus.
Politiķe pauda, ka tas neesot bijis viegli, bet tas darīts, jo ministri sapratuši, ka Latvijas cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Tas esot arī darīts, lai varētu droši skatīties acīs Latvijas bruņotajiem spēkiem, jo zināms, cik liela atbildība gulstas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. “Tāpēc man ir tiesības prasīt rezultātus,” pauda premjere.
Siliņa uzsvēra, ka šī nebija parasta koalīcija miera laikos. Tā uzņēmās vadīt valsti brīdī, kad katru dienu ir jāpieņem smagi lēmumi.
Redzot saspringto situāciju Aizsardzības ministrijā, Siliņa esot nonākusi pie secinājuma, ka Sprūds nevar ieņemt aizsardzības ministra amatu, tādēļ viņš ticis atbrīvots. Drošībai patlaban vairāk nekā nekad esot jābūt profesionāļa rokās, tādēļ aizsardzības ministra amatam Siliņa esot virzījusi pulkvedi Raivi Melni, kuram ir reāla pieredze Ukrainā.
Lielu savas uzrunas daļu politiķe veltīja partijai “Progresīvie”. Viņa norādīja, ka “Progresīvo” vadība tā vietā, lai strādātu kopīgi pie drošības stiprināšanas, izvēlējās politisku atkāpšanos. Tas Siliņai un “Jaunajai vienotībai” neesot pieņemami.
Pēc viņas teiktā, “Progresīvie” bija uzņēmušies pienākumus, amatus un solījumus, kurus nav spējuši novest līdiz rezultātam, bet brīdī, kad radusie kritiska situācija, viņi noveļot atbildību uz citiem.
“Latgales iedzīvotājiem nav jādzīvo neziņā politisko spēļu dēļ,” teica Siliņa.
Viņa esot vadījusi valdību, jo cilvēkiem bija vajadzīga stabilitāte. Valdībā turēti kopā ļoti atšķirīgi politiskie spēki – “Progresīvie” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). “Jo mans uzdevums bija nodrošināt, lai valsts virzās uz priekšu,” uzsvēra Siliņa un uzskaitīja vairākus, viņasprāt, nozīmīgākos valdības paveiktos darbus.
Siliņas mērķis vienmēr esot bijusi valsts attīstība, cilvēku labklājība un drošība. “Partijas un koalīcijas mainās, Latvija paliek, cilvēki paliek,” pauda politiķe.
Viņa arī uzskata, ka politiskā greizsirdība un šauras partiju intereses ir ņēmušas virsroku pār atbildību, tādēļ viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties. “Tas nav viegls lēmums, bet tas ir godīgs lēmums šajā situācijā,” sacīja Siliņa.
Viņa arī izcēla, ka atkāpjas, bet “nepadodas un neaiziet”. Solījumi, kuri esot doti Latvijas cilvēkiem, tikšot pildīti kopā ar “Jauno vienotību”.
Žurnālistiem pēc Siliņas paziņojuma nebija iespējams uzdot jautājumus. Viņas paziņojuma laikā aiz Siliņas stāvēja visi “Jaunās vienotības” ministri”.
Kā ziņots, valdības koalīcijā ietilpstošie “Progresīvie” trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. “Progresīvie” paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
Premjere trešdien pēc tikšanās ar “Progresīvajiem” gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību.
Savukārt koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau trešdien paziņoja, ka līdz ar “Progresīvo” lēmumu Siliņas vadītā valdība faktiski ir kritusi. ZZS uzskata, ka patlaban visi būtu ieguvēji no jaunas valdības.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem” samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.
Lasiet arī:
Prokuratūras uzdevumā aizturēts zemkopības ministrs Krauze
VIDEO | Putins džinsos – jaunā Kremļa kampaņa pārvēršas izsmieklā un nokaitina Z blogerus
Šlesers atvainojas Liānai Langai par nepatiesu ziņu izplatīšanu
Simanovska: Kā kompensāciju premjere “Progresīvajiem” piedāvāja cita ministra portfeli pēc izvēles
Merkura un Jupitera konjunkcija sola vērienīgas pārmaiņas trīs zodiaka zīmēm