Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna) norādījis, ka Maskava izplata dezinformāciju par attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Baltijas valstīs, lai tādējādi novērstu uzmanību no kara Ukrainā un pašas pastrādātajiem likumpārkāpumiem, raksta “ERR News.”
Šonedēļ izskanējusi informācija, ka Krievijas Ārlietu ministrija plāno iesniegt sūdzību Starptautiskajā tiesā saistībā ar iespējamo krievvalodīgo iedzīvotāju “diskrimināciju” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Cahkna 26.maijā atkārti uzsvēra, ka Krievijas rīcība nav nekas jauns un tā ir daļa no valsts uzvedības modeļa, kurā ietilpst arī sistemātiska dezinformācija un politiskā spiediena izdarīšana. Ministrs sacīja, ka nepatiesu izteikumu mērķis ir novērst uzmanību no Maskavas pastrādātajiem smagajiem starptautisko likumu pārkāpumiem, tostarp nepārtrauktajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. “Tas ir tīšs mēģinājums aizsegt tās kara radītās reālās sekas, un novirzīt uzmanību,” teica Cahkna.
Ministrs norādīja, ka Baltijas valstīm izteiktās apsūdzības ir daļa no plašākas stratēģijas, lai mazinātu atbalstu Ukrainai, nodarītu kaitējumu demokrātijai un sētu nedrošību sabiedroto vidū. Viņš piebilda, ka tā ir apzināta starptautisko juridisko mehānismu ļaunprātīga izmantošana politiskiem un propagandas mērķiem. Visas trīs Baltijas valstis uzskata, ka apsūdzības ir koordinēta dezinformācijas kampaņa pret rietumvalstīm, un
arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis varētu piedzīvot līdzīgus uzbrukumus.
Cahkna izcēla, ka Igaunija pastāvīgi tiek ierindota starp pasaules vadošajām valstīm tiesiskuma, demokrātijas, preses brīvības, izglītības, digitālās pārvaldības un korupcijas apkarošanas jomās. Tāpat Igaunija ir uzticama ES un NATO dalībvalsts. Ministrs sacīja, ka Maskavas retoriku raksturo naidīgums, nepamatotas apsūdzības un sagrozīti naratīvi, un Krievija visus šo paņēmienus izmanto kopš brīža, kad Igaunija 1991.gadā atguva neatkarību.
Igaunijā ir liels Krievijas pilsoņu skaits, un arī daudz cilvēku, kuru pirmā valoda ir krievu, bet kuri nav etniskie krievi. To vidū ir Igaunijas nepilsoņi, ukraiņi, baltkrievi un arī etniskie igauņi. Igaunijas Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 319 600 cilvēku norādījušo krievu valodu kā dzimto. No tiem 285 000 ir nepilsoņi, un 34 600 – Igaunijas pilsoņi.
2023.gadā veiktā aptaujā atklājās, ka tikai 28% no krievu izcelsmes iedzīvotājiem sevi uzskata par krieviem, bet 68% sevi dēvē par Igaunijas krieviem, krieviski runājošiem igauņiem vai gan kā igauņus, gan krievus.
Krievijas diktators Vladimirs Putins 25.maijā parakstīja likumu, kas dod viņam atļauju iebrukt citās valstīs, ja tas nepieciešams Krievijas pilsoņu aizstāvībai.