Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide (Espen Barth Eide) norādīja, ka Eiropai būtu jāsaņem vieta pie sarunu galda par kara izbeigšanu Ukrainā, bet tai nevajadzētu būt vidutāja lomai, raksta “Politico.”
Eide pirms Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās Kiprā, kur plānots apspriest iespējamo īpašā sūtņa izvirzīšanu, sacīja, ka eiropiešiem nepieciešams sarunvedējs, lai runātu par tām miera līguma daļām, kas tieši skar bloka intereses. Pēc sapulces ar ES Augsto pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu (Kaja Kallas) Eide norādīja, ka Eiropas balss klātbūtne pie sarunu galda ir pareiza, un, viņaprāt, Eiropai ir reālas intereses, ka dažviet sakrīt ar Ukrainas interesēm, bet arī sniedzas aiz tām.
Norvēģa izteikumi gan nonāk pretrunā ar Kallasas teikto, ka īpašā sūtņa nozīmēšana sarunām ar Krieviju ir slazds, un piebilda, ka ES tā vietā būtu jādefinē sava stratēģija pret Maskavu un jākoncentrējas uz bloka centrālajām interesēm. Viņa, atsaucoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieteikumu, ka labs sūtnis būtu bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders (Gerhard Schröder), norādīja, ka tas ir slazds, kurā Krievija vēlas eiropiešus ievilināt, un tā jau izvēlas personas, kas būtu labvēlīgas Maskavai.
Eide 27.maijā bija Briselē, lai apmeklētu Eiropas Ekonomiskās zonas padomes tikšanos. Viņš uzsvēra, ka daži no iepriekšējās ASV vadīto sarunu reizēs skartajiem jautājumiem ir tādi, ko var izlemt tikai Eiropa, piemēram, sankciju atvieglošana vai Kijivas ceļš uz dalību ES. Līdz ar to sarunās būtu jāskan arī Eiropas balsij.
Tomēr norvēģu politiķis uzsvēra, ka
ir milzīga atšķirība starp to, ka Eiropa nosūta kādu, kas pārstāv tās intereses, un to, ka Brisele cenšas būt vidutājs
starp Krieviju un Ukrainu. “Es domāju, ka te ir zināms apjukums… Vidutāja loma nozīmē, ka kāds, ideālā variantā bez savām interesēm konfliktā, cenšas atrast kopīgu pamatu. Eiropiešiem un, manuprāt, arī amerikāņiem vajadzētu skaidri atrasties Ukrainas pusē.”
Runas par iespējamo īpašo ES sūtni sarunās ar Krieviju kļūst arvien karstākas, un ASV ir atkāpušās no Krievijas-Ukrainas sarunām, lai risinātu konfliktu Tuvajos Austrumos. Tikmēr gan Krievijas diktators Vladimirs Putins, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbalstījuši ideju par eiropiešiem miera sarunās, lai gan viņu viedokļi par potenciālo sūtni radikāli atšķiras. Pēc tam, kad Putins ierosināja Šrēdera kandidatūru, Ukrainas ārlietu ministrs izsmēja ideju, norādot, ka tikpat labi sarunās varētu piedalīties ar Kremlim draudzīgais franču aktieris Žerārs Depardjē (Gérard Depardieu) vai izbijusī amerikāņu asa sižeta filmu zvaigzne Stīvens Sīgals (Steven Seagal).
Gatvaojoties sapulcei Kiprā, Eiropas ārlietu ministri izteikti atšķirīgi izteikušies par to, vai Eiropai vajadzētu ielaisties tiešās sarunās ar Krieviju. Beļģija uzskata, ka jāizmanto iespēja, savukārt gan Parīze, gan Berlīne par tiešām sarunām izteikušās piesardzīgi. Visskaļāk pret sarunām ar Krieviju iestājas Baltijas valstis, atbalsojot Kallasas sacīto par krievu izlikto slazdu.
Lasiet arī: ES noraida bijušo Vācijas kancleru kā sarunvedēju sarunās par mieru Ukrainā