Rīgā trūkst vai nu vēl vienas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas, vai arī kādas slimnīcas, kur palīdzēt pacientiem, kuriem nav nepieciešami augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes locekle Dace Žentiņa.
Komentējot aizvadītajā nedēļā notikušo rindu veidošanos pie PSKUS Neatliekamās medicīnas centra, Žentiņa atzina, ka no vienas puses tā bija neveiksmīga apstākļu sakritība, jo bija liels pacientu pieplūdums. Līdz ar to iestājās situācija, kad personāls vairs nespēja tikt galā ar saviem resursiem un arī ar slimnīcas gultasvietu resursiem.
Tomēr šī problēma nav attiecināma tikai uz vienas konkrētas slimnīcas Neatliekamās medicīnas centru, viņa pauda. “Šeit ir arī dažādi sistēmiski risināmi jautājumi,” uzsvēra Žentiņa, norādot, ka tie būtu jārisina sadarbībā ar abām universitātes slimnīcām, Veselības ministriju, Rīgas pašvaldību un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD).
Ir jāsaprot, ka abās universitātes slimnīcās gultu kapacitāte ir diezgan ierobežota, uzsvēra PSKUS valdes locekle.
Viņa skaidroja, ka abas slimnīcas “ir spiestas tikt galā” ne tikai ar dažādiem ļoti augsta līmeņa pakalpojumiem, bet arī ar neatliekamo palīdzību visā Rīgā un Pierīgā.
“Tas nav noslēpums un sen jau ir runāts par to, ka Rīgā trūkst vai nu kādas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas vai arī kādas slimnīcas, kas varētu sniegt pakalpojumus pacientiem, kuriem šie augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumi nav nepieciešami. Un šādas slimnīcas vai šādas gultu kapacitātes mums ārkārtīgi pietrūkst. Līdz ar to slimnīcās veidojas sastrēgumi,” viņa skaidroja.
Pēc viņas teiktā, par to tiek runāts un risinājumi tiek meklēti, bet, cik tālu sarunas ir nonākušas, viņai nav zināms.
Runājot par slimnīcas gatavību lielām krīzes situācijām, Žentiņa atgādināja Covid-19 pandēmijas laiku, kad slimnīca veiksmīgi tika galā ar pacientu pieplūdumu. Tomēr viņa uzsvēra, ka tādā gadījumā slimnīca darbojas pēc pavisam citiem mehānismiem. “Ja iestāsies krīzes situācija, mēs esam gatavi atbrīvot slimnīcu pietiekami īsā laikā, lai sniegtu palīdzību pacientiem, kuriem tā nepieciešama daudz akūtāk krīzes vai kāda nevēlama notikuma rezultātā,” viņa teica, aicinot nejaukt šīs divas situācijas.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) raidījumā sprieda, ka problēmas ar hronisko slimnieku gultām sākās brīdī, kad 2009. gadā Veselības ministrija likvidēja Rīgas 1. slimnīcu, kas patlaban darbojas kā ambulatorā poliklīnika.
Viņš teica, ka šonedēļ notiks Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēde, kurā varētu pārrunāt arī šos jautājumus. “Atgādināšu, ka veselības aprūpes pieejamība no finansējuma viedokļa ir atkarīga no valsts,” uzsvēra Rīgas mērs, piebilstot, ka gadījumā, ja būs pieejams finansējums, arī privātais sektors būs atvērts sadarbībai.
Kā vēstīts, pie PSKUS uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties stundām gari NMPD brigāžu sastrēgumi. Jūnija sākumā kādai brigādei līdz pacienta nodošanai nācies gaidīt gandrīz divas stundas. Līdzīga situācija bija izveidojusies arī pērn martā.
Stradiņa slimnīcā aģentūrai LETA skaidroja, ka pacientu plūsmas problēmas slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā nav saistītas tikai ar centra darbu, bet arī ar kopējo slimnīcas noslodzi, pieejamo gultasvietu skaitu un pacientu ārstēšanas sarežģītību.
Slimnīca neuzskata, ka šādas situācijas būtu norma, taču atsevišķos periodos tās atkārtojas, īpaši augstas noslodzes un sarežģītu pacientu pieplūduma apstākļos.
PSKUS regulāri sadarbojoties ar Veselības ministriju un NMPD, lai pilnveidotu pacientu plūsmas organizāciju visas veselības aprūpes sistēmas līmenī. Ilgtermiņā pacientu plūsmas organizēšanā būtiska nozīme būs infrastruktūras attīstībai, kā arī visas veselības aprūpes sistēmas sadarbībai, pauž slimnīcā.
Savukārt NMPD vadītāja Liene Cipule aģentūrai LETA norādīja, ka situācija, kad pie slimnīcas uzņemšanas vienlaikus gaida vairākas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, skaidri parāda nepietiekamu sistēmas gatavību krīzes apstākļiem.
Dienesta vadītāja pauda, ka slimnīcu nespēja savlaicīgi uzņemt pacientus rada sistēmisku risku visai neatliekamās medicīniskās palīdzības ķēdei – brigādes tiek aizkavētas, samazinās operativitāte un pieaug iespējamība, ka smagos gadījumos palīdzība netiek sniegta pietiekami ātri.
Cipule uzsver, ka dienests jau vairākus gadus piedāvā konkrētus sistēmiskus risinājumus. Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz pacienta pārņemšanu no brigādes ne vēlāk kā 15 minūšu laikā, bet kritiskos gadījumos – nekavējoties. Diemžēl šī iniciatīva līdz šim nav virzīta tālāk, un rezultātā problēmas saglabājas, norāda NMPD direktore.
Lai novērstu riskus, nepieciešams skaidrs normatīvais regulējums, efektīva slimnīcu kapacitātes pārvaldība un aktīva Veselības ministrijas iesaiste. Pretējā gadījumā rindas pie slimnīcām un ar to saistītie apdraudējumi pacientu drošībai turpināsies, uzsver dienesta vadītāja.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: Latvijai nav jāuztur visi Ēģiptes iedzīvotāji