Kamēr “LDz Cargo” rīko darbinieku kolektīvo atlaišanu kravu trūkuma dēļ, agresorvalsts dzelzceļš no Baltkrievijas minerālmēslu kravām vien pērn nopelnīja aptuveni 287,4 miljonus EUR (324,8 miljonus USD). Tas ir 3,47 reizes vairāk nekā visas “LDz Cargo” pamatdarbības izmaksas (82,77 miljoni EUR) pērn un 12,52 reizes vairāk kā visa “LDz Cargo” personāla izmaksas, kas 2025.gadā bija 22,95 miljoni eiro.
Līdz 2022.gada sākumam, kad stājās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, Klaipēdas osta gadā apstrādāja aptuveni 11 milj. tonnu “Belaruskali” kravu un guva aptuveni 8,74 EUR, bet Lietuvas dzelzceļš – 5,45 EUR par tonnu, kas kopā veidoja 14,2 EUR par vienu tonnu minerālmēslu. Lietuvas tranzīta uzņēmumu, ieskaitot dzelzceļu, kopējais apgrozījums bija aptuveni 156 miljoni EUR gadā. Savukārt Latvijas tranzīta koridora kopējie bruto ieņēmumi, neskaitot ostas pārvaldes maksas, kuģu apkalpošanu, ekspedīciju un citus pakalpojumus, 2012.gadā bija 10,6 – 12 EUR par tonnu. Tostarp “LDz Cargo” tarifs Baltkrievijas kālija kravām tolaik bija aptuveni 5,6–7 eiro par tonnu.
Pēc tam, kad iespējas pārvadāt Baltkrievijas minerālmēslu kravas cauri Baltijas ostām zuda, vienīgā alternatīva to eksportam palika Krievija un agresorvalsts to izmantoja, vairākkārtīgi palielinot kravu pārvadājumu cenas.
Saskaņā ar publisku informāciju 2025. gadā caur Krievijas loģistikas sistēmu tika eksportēti ap 11,6 miljoniem tonnu Baltkrievijas kālija mēslojuma un kopējās Krievijā sniegto loģistikas pakalpojumu izmaksas ir apmēram 42 EUR (48 USD) par tonnu, kas gadā dod aptuveni 486 miljonus EUR (557 miljoni USD).
Krievijas dzelzceļa ieņēmumi ir 25 līdz 26 EUR (28 USD) par tonnu, kas gadā veido apmēram 283,5 EUR (324,8 miljoni USD). Arī šī nauda palīdz pildīt Krievijas kara kasi un bumbu veidā krīt pāri Ukrainas pilsētām un cilvēkiem.
Nozares pārstāvji lēš, ja šīs kravu plūsmas virzītos caur Latviju, nevis Krieviju, Latvijas ekonomika varētu iegūt aptuveni 125 miljonus eiro gadā no nodokļiem, loģistikas pakalpojumiem, dzelzceļa darbības, termināļiem un saistītajām nozarēm.
Tikmēr VAS “Latvijas dzelzceļa” (LDz) meitasuzņēmums “LDz Cargo” būtiska kravu apjoma krituma dēļ šoruden visā Latvijā plāno atlaist 300 darbiniekus, un 150 no viņiem tiks atlaisti no uzņēmuma iecirkņa Daugavpilī. Kopumā Daugavpils zaudēs gandrīz 700 darba vietu, jo par darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši arī starptautiskais uzņēmums “Concentrix” un Grīvas cietums. Pilsētai tas nozīmē dramatisku sociālekonomisko krīzi un, kā norādījis Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, valsts šādā veidā “dod spalgu signālu, ka iet ārā no Daugavpils”.
Vismaz daļas darba vietu saglabāšana pilsētai būtu liels atspaids, taču ar kravu pārvadājumiem saistītās darba vietas mēs paši esam nokāvuši ar nepārdomātām sankcijām, no kurām realitātē iegūst Krievija.
Lasiet arī: Krievija berzē rokas – minerālmēslu eksports agresorvalstij ienes miljardus