Eiropas Savienība aizliegums vest Baltkrievijas minerālmēslus tranzītā caur ES valstīm, Krievijai dod simtos miljonos, pat miljardos ASV dolāru mērāmus ienākumus gadā. Tikmēr pasaulei, arī Latvijai, draud globāls minerālmēslu deficīts, kas tieši ietekmēs ražas un nākotnes pārtikas apgādi, brīdina Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Ostu nozares eksperti norāda, ka ar tranzīta aizliegumiem cauri ES valstīm mēs Krievijai neieriebām, bet palīdzējām. “Krievi tagad pelna trīsreiz vairāk nekā pelnījām mēs. Tas pats ar citām kravām. Mēs te sakām – re, kā ieriebām, bet patiesībā viņi berzē rokas un pelna. Un mēs sēžam, viens otru lamājam, bet cilvēki paliek bez darba. Rēķini ir vienkārši – 2017. gadā Rīgas brīvostā tika iesaistīti ap 20 tūkstošiem cilvēku un katra pārkrautā tranzīta tonna valsts budžetā ienesa ap 15 eiro. Kad Rīgas ostā bija 40 miljoni tonnu, tie bija 600 miljoni gadā. Un tagad tas viss ir pazudis,” saka bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas loceklis Leonīds Loginovs.
Krievijas tranzīta un ostu nozare gadā kopumā ģenerē simtiem miljonu eiro ieņēmumus tikai no minerālmēslu tirdzniecības un loģistikas uz Eiropu vien. Minimālās loģistikas un pārkraušanas izmaksas Krievijā ir aptuveni 48 ASV dolāri jeb 44 eiro par tonnu. Piemēram, 2024.gadā agresorvalsts eksportēja 42 miljonus tonnu minerālmēslu un guva eksporta ieņēmumus vairāk nekā 16 miljardu ASV dolāru apmērā, raksta starptautisks medijs. Tiek prognozēts, ka šis skaitlis tikai augs.
Kopš kravas vairs netiek vestas caur Baltijas ostām, Baltkrievija izmanto Krievijas ostas, kurās gadā tiek apstrādātas 11,6 – 12 miljoni tonnu šīs valsts minerālmēslu, pamatā “Belaruskali” ražotais kālija mēslojums, ziņo reform.news. Krievijas valsts budžets un valstij piederošie uzņēmumi no šī tranzīta gūst vismaz 500 līdz 800 miljonus ASV dolāru gadā. Baltkrievijas minerālmēslu transportēšana pa Krievijas sliežu ceļiem līdz ostām izmaksā vidēji 48 USD par tonnu, kas Krievijas transporta sektoram ienes aptuveni 576 miljonus ASV dolāru gadā, savukārt maksa par kravu apstrādi un pārkraušanu Krievijas ostu termināļos ģenerē vismaz 240 miljonus USD gadā.
Aizslēdzot minerālmēslu tranzītam savas ostas, šo naudu mēs agresorvalstij esam paši uzdāvinājuši. Šie miljoni ļauj Krievijai turpināt karu Ukrainā, bet Eiropa izliekas to neredzam.
Lasiet arī: Tranzīta bizness – ko Latvija zaudēja un Krievija ieguva
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!