Nevalstisko organizāciju sektorā gaidāma pamatīga zemestrīce, jo valdība vēlas saprast, kuras organizācijas rada reālu pienesumu sabiedrībai un kuras galvenokārt apgūst publisko finansējumu. Sociālajos medijos pat izskanējis aprēķins, ka ministriju budžeta pozīcijās “NVO + fiziskas personas” pērn kopumā iekļauti aptuveni 200 miljoni eiro. Cik lielā mērā valstij jāfinansē NVO projekti, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Jautājums ir, vai mums vispār nepieciešams tērēt šādu līdzekļu apjomu un kādām nevalstiskajām organizācijām, saka politologs. “Mums ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji, mums ir ļoti vajadzīgas pacientu biedrības, pensionāru un cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalsta organizācijas, kas ir svarīgas. Un tad mums ir liekēžu biedrības, kuras nodarbojas, piemēram, ar krievu valodas apmācību Pakistānas migrantiem. Nu, tas ir tas, ko mums diez vai vajag. Vai tiešām par nodokļu maksātāju naudu tādas lietas ir jāapmaksā?”
Filips Rajevskis piekrīt BNN teiktajam, ka virkne biedrību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā uzņēmās mācīt šeit patvērumu radušajiem ukraiņiem latviešu valodu un šī darbība vērtējama visnotaļ pozitīvi, tomēr piebilst, ka ir ļoti viegli visu sajaukt, salikt kopā – ukraiņus, pacientu biedrības, brīvprātīgos ugunsdzēsējus ar liekēžu biedrībām, kuras patiesībā varētu absolūti mierīgi dzīvot no saviem līdzekļiem. “Kāpēc mums viņas jāuztur? Sanāk, ka nevalstiskajam sektoram aiziet līdz pat 1,24% no mūsu budžeta. Vismaz es tā redzu no publiski pieejamiem avotiem. Nu, varbūt es kļūdos plus mīnus, lai mani tad labo, bet tās ir milzīgas summas situācijā, kad būs jāgriež budžeta izdevumus. Mēs runājam, ka pietrūkst līdzekļu onkoloģijas pacientiem, medikamentiem, pietrūkst demogrāfijai, mums visam kam pietrūkst, bet šim nepietrūkst. Nu, labi, varbūt nav simti miljonu, varbūt desmiti miljonu, bet runa ir par ārkārtīgi iespaidīgiem skaitļiem.”
Taujāts, kā no valsts naudas nelietderīgas tērēšanas izvairīties, Filips Rajevskis atbild, ka vienīgais veids ir nulles budžets, kad nogriezts tiek pilnīgi viss un no jauna vērtēts, vajag vai nevajag.
“Tas, ka ir šie mantotie, tā saucamie bāzes izdevumi, kuri tiek pārmantoti no viena budžeta uz otru, īpaši šādās lietās, ir pilnīgi nepieņemami. Es saprotu, ka ir bāzes izdevumi, piemēram, pensijām – tur nav ko vērtēt, pensijas mēs maksājam un maksāsim, bet ir lietas, kur katru gadu būtu no nulles jāizvērtē, vai mums to vajag. Šis ir stāsts par tām nevalstiskajām organizācijām, kuras patiesībā kļūst par valstiskām aģentūrām, valstiskām organizācijām, jo viņu vienīgais ienākumu avots ir valsts budžets –tas vairs nav nevalstiskais sektors, mēs kaut kur esam iebraukuši grāvī. Es saprotu, ka vajag atbalstīt nevalstisko sektoru, bet nevajag to pārvērst par valstisko sektoru, tas nav normāli. Piemēram, civilizētajā pasaulē nevalstiskajā sektorā ir vesela māksla, kā piesaistīt ziedojumus, kā piesaistīt līdzekļus no cilvēkiem. Ja sabiedrība dod līdzekļus, tas varbūt ir modelis, kad valsts piemet kādus līdzekļus. Labi, mēs esam nabadzīga valsts, organizācija piesaistījusi eiro – valsts pieliek otru eiro. Bet nevar būt tā, ka valsts iedod 99 eiro, bet viens eiro atnāk, vai vispār neatnāk no privātiem ziedotājiem. Tas vienkārši nav pieņemami. Tur pilnīgi jāmaina visa kārtība, jo mēs ejam uz ļoti smagu budžetu, mums būs jāgriež budžets, mēs ejam uz ļoti smagu situāciju, un mēs nevaram atļauties vienkārši izpļekarēt to naudu.
Atbildot uz jautājumu, kādi tad ir šie naudas ceļi no valsts budžeta līdz nevalstiskajām organizācijām, politologs skaidro, ka veidi ir daudzi un dažādi, piemēram, caur ministrijām un dažādiem projektiem. “Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pirms dažām dienām lauza iepriekšējo ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar divām biedrībām. Tur pat no Iekšlietu ministrijas kaut kāda nauda iet tām migrantu atbalsta organizācijām! No vienas puses – mēs cīnāmies ar nelegālo migrāciju, no otras – ieguldām valsts naudu tajā, lai radītu labsajūtu tiem migrantiem, par kuriem mēs negribam, lai viņi šeit brauc. Tas tā vienkārši nedrīkst būt,” saka Filips Rajevskis.
Savukārt taujāts, ka vērtē tādus pasākumus kā nesen noritējušais sarunu festivāls “Lampa”, politologs atbild, ka visādi festivāli, tostarp arī sarunu festivāli ir labi, bet ne par nodokļu maksātāju naudu.
Bet varbūt cilvēkiem vajadzīgs tāds žanrs, kā, piemēram, “politiķu cepiens”? Uz to Filips Rajevskis atbild, ka “politiķu cepienu” viņš neskatās. “Kaut kādus gadus atpakaļ biju noskatījies, un man tas likās tik nepieklājīgi, ka es to vairs neskatos. Man tas neliekas ne īpaši ētiski, ne lietderīgi, bet tā ir gaumes lieta. Katram ir savs skatītājs. Bet vēlreiz – tam nav jānotiek par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Ja gribi cepienu, ja kādam politiķim patīk, ja tiem komiķiem patīk, ja auditorijai patīk – pārdodiet biļetes un uz priekšu! Mēs esam brīva valsts, kur katrs var darīt, ko grib. Lai pārdod biļetes un ar to lietu nodarbojas. Bet ne jau tā, ka mēs tagad katru šādu lietu finansējam no nodokļu maksātāju līdzekļiem.”
Lasiet arī:
Jauns bums Krievijā: ekstrasensi “apvārdo” mašīnas, lai samazinātu to degvielas patēriņu
VIDEO | Ukraina plānojusi uzbrukt Krievijai – Simonjana attaisno uzbrukumu ukraiņiem
Igaunijas pludmaļu TOP 9 dažādām atpūtas noskaņām
Iespējamu Krievijas provokāciju dēļ Latvija uzlabo energoobjektu aizsardzību
Visātrākais jogurta saldējums ar ķiršiem – Našķoties Zanes recepte
Plutona retrogrāds vairākām zodiaka zīmēm pavērs ceļu pārmaiņām