Arvien vairāk Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāju uzņēmumu darbojas Latvijas tirgū, jo zeme Rīgā ir ievērojami lētāka, un var ātrāk iegūt plānošanas apstiprinājumu, raksta “ERR News.”
Lai gan nekustamā īpašuma cenas Latvijā ēdējo piecu gadu laikā pieaugušas par 51%, vidējā īpašumu cena joprojām ir daudz zemāka nekā Igaunijā, līdz ar to igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji arvien biežāk pievērš uzmanību Rīgai.
“Luminor Bank” partnerattiecību nodaļas vadītājs Elars Olliks (Elar Ollik) skaidroja, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus pievilcība daļēji ir tajā, ka jauni projekti joprojām veido salīdzin oši nelielu daļu no kopējā mājokļu fonda, kas nozīmē, ka attīstītāji tur saskata lielāku potenciālu. Viņš sacīja, ka tas īpaši redzams, salīdzinot ar Tallinu, kur dažkārt tiek norādīts, ka tirgus ir pārsātināts ar dzīvokļiem jaunajos projektos. Vēl viens iemesls ir tas, ka Rīgā plānošanas process ir ātrāks, un laiks ir nauda. No bankas viedokļa skatoties, esot arī redzams, ka aizņemšanās spēja Latvijā pieaug, kas jaunus projektus padara izdevīgākus.
Uzņēmuma “Merko Ehitus” izpilddirektors Ivo Volkovs (Ivo Volkov) sacīja, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus daudz neatšķiras no Igaunijas, un visur strādā līdzīgi tirgus nosacījumi. Nekustamo īpašumu tirgus situācija atspoguļojot to, cik labi katrā konkrētajā brīdī jūtas iedzīvotāji, un tas atkarīgs no patērētāju pārliecinātības un eonomiskās situācijas. Esot zināms, ka
patērētāju pārliecinātība Latvijā pēdējos gados ir augstāka nekā Igaunijā.
Neskatoties uz to, nekustamo īpašumu cenas Rīgā joprojām ir zemākas nekā Tallinā. Saskaņā ar Ollika teikto, šāda situācija izveidojusies, jo Rīgas dzīvojamajā fondā ir ievērojami vairāk padomjuu periodā būvēto ēku. Arī Tallinā esot gana daudz padomju perioda namu, bet daudzi no tiem renovēti, kas palielinajis to vērtību. Tikmēr Latvijā renovēto ēku esot mazāk.
Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra” Rīgā par 40 miljoniem eiro kopīgi veido jaunu dzīvojamo ēku kvartālu. Viens būtisks iemesls, kāpēc igauņi pievērsušiem dienvidu kaimiņiem, ir zemāks birokrātijas līmenis. “Invego” izpilddirektors Kristjans Tors Vāhi (Kristjan-Thor Vähi) sacīja, ka Latvijā laiks, kas nepieciešams, lai izveidotu detalizētu projektu un iegūtu būvniecības atļauju, ir pat trīs reizes īsāks nekā Igaunijā. Igauņi esot sev radījuši birokrātiskās barjeras. Tiekoties ar Rīgas mēru un premjerministra padomniekiem, viņi Vāhi teikuši, ka vienīgais veids, kā panākt Igauniju un Lietuvu, esot lietas darīt ātri.
“Reterra” izpilddirektors Reigo Randmecs (Reigo Randmets) piebilda, ka Latvijā būvniecības atļauju varot iegūt dažu mēnešu laikā, kamēr Igaunijā tas varrot aizņemt gadus. Viņš sacīja, ka Rīgas pievilcību veicina arī zemās izmaksas – zeme esot lēta. varot nopirkt īpašumu un sākt būvniecību Tiesa, pārdot Rīgā esot sarežģītā, jo pirktspēja Latvijā esot zemāka.
Lasiet arī: Igaunija noraida ES plānu par obligātajām elektroauto lādēšanas stacijām stāvlaukumos