Krievijas algotņu – Vāgnera grupas – kaujinieku skaits Ukrainā palielinājies no 1000 līdz teju 20 000, un tas norāda, ka Krievija arvien vairāk paļaujas uz līgumkareivjiem, raksta raidorganizācija BBC.
Tiek uzskatīts, ka Krievija saskaras ar grūtībām piesaistīt karavīrus un saglabāt armijā morāli, un Krievija zaudējusi desmitiem tūkstošus karavīru. Septembrī tika izsludināta mobilizācija. Par spīti tai, Krievija cieš zaudējumus kaujas laukā, un Lielbritānijas amatpersonas uzskata, ka tādēļ Kremlis ir vērsies pēc palīdzības pie Vāgnera grupas. Privātā militārā organizācija šobrīd aktīvi izceļ savu lomu karā.
BBC vaicāja viedokli britu amatpersonām, kas seko Vāgnera grupas darbībai, un tās norādīja, ka militārais grupējums šobrīd karā spēlē nozīmīgāku lomu nekā iepriekš. Tomēr grupa ir iemainījusi kvalitāti pret kvantitāti, un kaujās saskaras ar tādām pašām grūtībām un izaicinājumiem kā Krievijas armija.
Kopš Krievijas iebrukuma plāni ir sabrukuši, apstājušies un piedzīvojuši sakāves, Vāgnera grupas klātbūtne ir kļuvusi jūtamāka. Martā tika uzskatīts, ka Ukrainā atrodas tikai nedaudz vairāk nekā tūkstotis grupējuma kaujinieku, bet šobrīd to skaits ir pārsniedzis 20 tūkstošus, kas ir apmēram 10% no kopējā Krievijas spēku apjoma karadarbības zonās. Ievērojamais kaujinieku skaita pieaugums saistāms ar grupējuma veikto vervēšanu Krievijas cietumos. Britu amatpersonas norāda, ka divu mēnešu laikā, kuros Vāgnera grupa aicināja ieslodzītos pieteikties dienestam, Krievijas cietumnieku skaits ir samazinājies par 23 tūkstošiem personu. Uzskatāms, ka daudzi no tiem nonākuši Vāgnera grupā, bet nav zināmi precīzi skaitļi.
Cietumniekiem apsolīts, ka pēc sešu mēnešu dienesta frontē viņi saņems samaksu un tiks atcelts vai pārskatīts cietumsods. Lai gan Vāgnera grupa pastāv uz to, ka maksā kompensācijas kritušo ģimenēm, tiek ziņots par gadījumiem, kad radinieki nesaņem neko.
Lielbritānijas eksperti norāda, ka grupējuma kvalitāte ir iemainīta pret kvantitāti. Savulaik Vāgnera grupa pulcēja pieredzējušas bijušās militārpersonas, tostarp tādas, kas dienējušus Krievijas izlūkdienestā un armijas speciālo uzdevumu vienībā. Piemēram, Vāgnera grupas komandieris pulkvežlietnants Dmitrijs Utkins dienēja izlūkdienesta specvienībā. Savukārt tagad grupējums ir tālu no elites vienības, saka eksperti.
Pēdējos mēnešos Vāgnera grupa iezīmējas kā būtiska figūra nežēlīgajos uzbrukumos Bahmutā, un britu izlūkdienesta ziņojums izgaismojis grupējuma taktiktu. Ziņojumā sacīts, ka Vāgnera grupa izmanto lielu daudzumu vāji apmācītus cietumniekus, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem un viegli aizvietojamiem. Viņiem tiek dots šaurs, specifisks mērķis, piemēram, ieņemt kādu ēku, un no plāna nedrīkst atkāpties. Tie, kas atsakās pildīt uzdevumu vai neievēro visas norādes, visticamāk, tiek sodīti ar nāvi.
Par Vāgnera grupas pazīmi uzskatāma arī nevajadzīga un absolūti nepamatota vardarbība.
Nesen atklātībā nonāca video, kurā redzams, ka grupējums nosit kaujinieku, kas apsūdzēts dezertēšanā. Tas iezīmē vēl kādas izmaiņas Vāgnera grupas pieejā – tā tagad aktīvi sevi popularizē. Jūlijā grupējums izveidoja savu kanālu saziņas vietnē Telegram.
Septembrī Sanktpēterburgā tika atvērta jauna Vāgnera grupas mītne, un grupējums aktīvi izplata informāciju par savām darbībām Ukrainā. Iepriekš grupējuma līderis Jevgēņijs Prigožins ir draudējis žurnālistiem par neslavas celšanu viņa izveidotajai algotņu grupai, bet tagad izskatās, ka viņš aktīvi meklē iespējas nonākt uzmanības centrā. It kā nopludinātā video redzams, kā Prigožins rekrutē ieslodzītos Krievijas cietumos.
Prigožins Vāgnera grupas aktivitātes un savu dzīvesveidu var sponsorēt, pateicoties apmēram vienu miljardu lielam līgumam ar valsti par ēdināšanas pakalpojumiem. Līdzekļi tiek iegūti no Vāgnera grupas aktivitātēm Āfrikā. Grupējums apsūdzēts par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Centrālāfrikas Republikā un Mali.
Vāgnera grupas darbība Ukrainā ir norāvusi tai slepenības plīvuru, un domājams, ka Prigožins izmanto iespēju iegūt noteiktu reputāciju un nostiprināt savu vietu Putina iekšējā lokā. Tomēr realitāte rāda, ka Vāgnera grupas panākumi ir tikpat niecīgi kā Krievijas armijai kopumā. Arī tai trūkst aprīkojuma, un tiek piedzīvoti smagi zaudējumi.
Iespējams, ka atsevišķi karavīri ir labāk nodrošināti nekā vidējais Krievijas armijas karavīrs, tomēr tie drīzāk ir izņēmumi.
Robeža starp Krievijas armiju un Vāgnera grupu ir izplūdusi, taču britu amatpersonas norāda, ka arī Krievijas Aizsardzības ministrijā ir personas, kas ir skeptiski noskaņotas pret grupējumu. Kremļa amatpersonas, tostarp Valdimirs Putins, tā arī nav atzinušas Vāgnera grupas saikni ar valdību. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Vāgnera grupa Ukrainā nonākusi ar Kremļa ziņu, un strādā saskaņā ar Krievijas armiju. Arī Vāgnera grupas apmācību bāze Molkinā, 300 kilometrus no Krimas, ir Krievijas armijas pakļautībā.
Līdz šim nav nekādu pierādījumu, ka Vāgnera grupa būtu kaut nedaudz veiksmīgāka un spējīgāka par Krievijas armijas spēkiem.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: izdarīts trieciens pa Vāgnera grupas mītni
