Vai policijas priekšniekam Armandam Rukam būtu jāatkāpjas no amata pēc tam, kad piedzēries policists Priekules pilsētas svētku laikā nosita cilvēku, bet pāris dienas vēlāk 3,18 promiļu reibumā esoša policiste iestūrēja grāvī, pameta savu auto un aizbēga no notikuma vietas? Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pret policijas priekšnieku rosinājis dienesta pārbaudi, savukārt Ruks pats paziņojis, ka no amata atkāpties negrasās. Vai Armandam Rukam amats būtu jāatstāj vai nē, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Sabiedrība grib justies droši, un policija ir viena no svarīgākajām institūcijām, no kuras tas ir atkarīgs. Tā nodrošina mūsu drošību un ir neatņemama šīs sajūtas veidošanas sastāvdaļa. Šādi gadījumi ļoti nopietni grauj policijas reputāciju,” uzsver politologs. Tomēr viņš saka, ka negrib pievienoties tūlītējai bļaušanai par atkāpšanos. “Nebūšu tas, kurš šajā gadījumā vērtēs policijas priekšnieka darbu. Lai to dara ministrs, kurš jau sācis izvērtēšanas procesu, un cilvēki, kuru pienākums ir to darīt. Jebkurā gadījumā no šīs valdības tiek prasīta citāda pieeja lietām. Priekules nelaime un gadījums ar policisti pie stūres vedina domāt, ka policijā nepieciešamas iekšējas pārmaiņas un kārtības maiņa”.
Uz BNN repliku, ka sabiedrībā par policiju jau gadiem ilgi ticis kultivēts ne pārāk pozitīvs viedoklis, tostarp kā par iestādi, kura kūtri reaģē uz iedzīvotāju iesniegumiem, bet policistu pārkāpumu gadījumos piesedz savējos, politologs atbild, ka cilvēki par policiju spriež pēc savas personīgās pieredzes. “Paldies Dievam, ne visiem ikdienā jānonāk saskarē ar policiju, taču katrs gadījums, kurā cilvēkam bijusi negatīva pieredze, tiek izstāstīts radiem, draugiem un paziņām. Tā veidojas reputācija. Cilvēkam, kuram bijusi slikta pieredze, nevar iestāstīt, ka tas bijis tikai sīkums un kopumā viss ir labi. Negatīvo publicitāti rada gan mediji, gan informācija, ko cilvēki nodod no mutes mutē. Tas policijai par labu nenāk un nozīmē, ka kaut kas ir jāmaina, lai sabiedrības vērtējums mainītos”.
Filips Rajevskis uzsver, ka policija, tāpat kā armija, ir stingri organizēta hierarhiska struktūra. “Galīgā atbildība koncentrējas pie vadītāja – viņš ir komandieris, kurš atbild par saviem padotajiem. Ar to ikvienam šādas hierarhiskas struktūras vadītājam ir jārēķinās”.
Vēl viens šīs nedēļas karstais jaunums ir, ka valdība devusi zaļo gaismu jaunajam “airBaltic” biznesa plānam un tas, pārfrāzējot Marku Tvenu, savukārt, nozīmē, ka runas par mūsu nacionālās aviokompānijas nāvi ir stipri pārspīlētas.
Kā norāda Filips Rajevskis, “airBaltic” gadījumā šobrīd visi ir pateikuši, ka ir svarīgi, lai aviokompānija turpinātu lidot un Latvija saglabātu tās bāzes vietu. Tālāk jau jāmeklē investors. “Mēs zinām, ka Lietuva un Igaunija medijos apspriedušas, ko darīs, ja “airBaltic” pēkšņi vairs nelidos uz Tallinu un Viļņu. Tā ir arī laba situācija sarunām ar lietuviešiem un igauņiem. Ja aviokompānija jādotē, Latvijas nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par Igaunijas un Lietuvas pasažieru lidojumiem. Ceru, ka tas tiks ņemts vērā, lemjot par “airBaltic” nākotni. Tas, ka mainījusies valdība un cilvēki, kuri nodarbojas ar šo jautājumu, manuprāt, ir pozitīvi. Vajadzīgs svaigs skats uz “airBaltic” kopumā. Ceru, ka šīs valdības lēmumi ilgtermiņā būs veiksmīgāki un aviokompānijai vajadzēs mazāk nodokļu maksātāju naudas. Es gribētu ar pārliecību teikt, ka neviens “airBaltic” nepalaidīs pa burbuli un nesāks bankrota procedūru. Domāju, ka risinājums tiks atrasts un ilgtermiņā tas nāks par labu”.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!