Premjera Andra Kulberga politiskā spēka – “Apvienotā saraksta” (AS) reitings augustā turpina kāpt, kamēr iepriekšējās premjeres Evikas Siliņas partijai “Jaunajai Vienotībai” (JV) tas krītas. Partiju popularitāte vēlētāju vidū kārtējo reizi visai strauji mainījusies. Par ko īsti tas liecina, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Apvienotā saraksta” reitings no 12,2% uzkāpis līdz 15,2%, Apvienībai “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J) tas audzis no 11,4% līdz 11,8%, “Latvija pirmajā vietā” atstājusi trešo vietu reitingu pozīcijā un ar vērā ņemamu kritumu no 10% uz 8,5% pārvietojusies uz ceturto vietu, savukārt “bronzas medaļnieki” šomēnes ir “Progresīvie” ar 8,8 punktiem. Tiesa, arī viņu popularitāte, salīdzinot ar jūlija 9%, ir nedaudz samazinājusies. Kritums vērojams arī “Nacionālajai apvienībai” (NA), “Jaunajai vienotībai” (JV) un “Zaļo un Zemnieku savienībai” (ZZS). Pēdējās gadījumā izskatās, ka partija var arī nepārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.
““Apvienotais saraksts” būtībā ņem nost vēlētājus no visām labēji centriskā flanga partijām,” skaidro Filips Rajevskis. Tomēr politologs iesaka pievērst uzmanību arī vēlētāju līdzdalības rādītājam, kura ietekmē vēl iespējamas dažādas izmaiņas. “Jūlijā atbildi “nezinu, par ko balsot”, sniedza 23,4% respondentu, augustā šis skaitlis ir 22,4%. Tas nozīmē, ka šobrīd dinamika īsti nemainās un neizlēmušo skaitlis pagaidām ir diezgan statisks. Tajos aptuveni 22,5%, kuri nezina, par ko balsot, vēl ir resurss pilnīgi visām partijām ”.
Taujāts, ar ko izskaidrojams LPV reitinga kritums, Filips Rajevskis atbild, ka šajā gadījumā svarīgi ir salīdzināt Aināru Šleseru ar Andri Kulbergu.
“Atskaitot stāstu par attiecībām ar Krieviju un visu to mitoloģiju, kas klīst par LPV, viņi ir diezgan līdzīgi – uz rīcību orientēti. Tikai Kulbergs ir jaunāks un nav tik pierasts kā Šlesers. Daļa no šī politiskā spēka atbalstītājiem, ne visi, bet daudzi, tagad pāriet pie Kulberga un reitingos mēs to redzam. Kopš 2026. gada marta LPV pēc kāpuma nonākusi atpakaļ apmēram tajā līmenī, kāds šai partijai bija 2025. gada novembrī – toreiz 8,6%, tagad – 8,5%. Tas varētu būt saistāms ar to, ka vēlētāji, kurus interesē uzņēmējdarbība, ekonomiskā attīstība un citi šīs dienaskārtības jautājumi, Kulbergā saredz lielāku perspektīvu. Ja būs tā, kā šobrīd izskatās socioloģijā, tad Andrim Kulbergam ir ļoti lielas iespējas pretendēt uz premjera amatu, savukārt LPV – atkal palikt opozīcijā”.
Runājot par “Progresīvajiem” Filips Rajevskis saka, šī partija ļoti aktīvi kampaņo un dara visu, lai viņus redzētu, bet reitinga pieaugums tai ir apstājies un tā arī grozās ap 8-9%. “Ja nākamajā mēnesī cipari paliks apmēram šajā pašā līmenī, es teiktu, ka viņiem nav izdevies galvenais, ko viņi gribēja izdarīt – aprīt “Vienotību” un piesaistīt sev “Vienotības” vēlētājus”.
Politologs norāda, ka arī pati “Vienotība”, neraugoties uz kampaņu, pagaidām stāv uz vietas 4,3% – 4,2% līmenī. “Kampaņu viņi sākuši nesen, bet pagaidām nekas neliecina, ka tā būtu superveiksmīga. Laiks vēl ir, bet jāatceras, ka šajā mēnesī kampaņos visi. Tad ir grūti izcelties, jo esi milzīgā politiskā troksnī. Šie dati “Vienotībai” liek padomāt un ļoti nopietni izvērtēt savu kampaņu un tās rezultātus”.
Lūgts komentēt SV/J reitinga kāpumu, politologs saka, pēdējo aptuveni četru mēneša laikā viņiem bijis milzīgs lēciens – no 6,2% aprīļa/maija aptaujā līdz 11,8% augustā. “Var izvirzīt hipotēzi, ka kāpums varētu būt beidzies un viņi ir sasnieguši savus griestus. SV/J ir specifisks vēlētājs, un tā rezerve nemaz nav tik liela. Šis politiskais spēks spēj koncentrēt uz sevi tos, kuri, piemēram, tā arī nav sapratuši, kam pieder Krima, un tamlīdzīgi. To viņi dara veiksmīgi, tomēr šo cilvēku apjoms ir ierobežots. Tā ir niša, kurā viņi faktiski ir monopolisti, bet pati niša nav tik liela. Ja šajā nišā notiks kāds brīnums saistībā ar Rosļikovu un “Stabilitātei!”, viņiem parādīsies konkurence. Tas, savukārt ,var samazināt SV/J reitinga procentu”.
Atbildot uz jautājumu, ar ko varētu būt izskaidrojams ZZS salīdzinoši zemais reitings, Filips Rajevskis saka, te jāņem vērā arī tas, ka šī tomēr bija web aptauja, kas tika veikta interneta vidē. “Kā ZZS, tā Nacionālai apvienībai daļa vēlētāju ir vecāka gadagājuma cilvēki, kurus šāda aptauja varētu nesasniegt, tāpēc var būt reprezentativitātes nobīde. Otra lieta – šāda aptauja zināmā mērā var būt labvēlīgāka, piemēram, “Progresīvajiem”, jo viņiem ir jaunāki vēlētāji, kuri vairāk dzīvo interneta vidē, un tāpēc te var būt dažādi. Protams, ZZS reitingam tie nav optimistiski skaitļi, bet šis aspekts ir jāņem vērā. Domāju, viņu reitings kaut kur ap 5% robežu arī svārstās. Jautājums ir, kā viņi izmantos pēdējo mēnesi priekšvēlēšanu laikā un kā kampaņos”.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: “airBaltic” dilemmas un valsts grūtie lēmumi