Patlaban Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, kaut arī virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā, atzina Satversmes aizsardzības birojā (SAB).
SAB vērtējumā Vladimira Putina režīmā turpina valdīt sagrozīta draudu uztvere, ko veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums. Krievijas attieksme pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, kļūst arvien saasinātāka un agresīvāka. SAB, sadarbojoties ar citiem ES un NATO izlūkošanas un drošības dienestiem, seko līdzi situācijai un notikumiem reģionā.
SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas.
Tā var veicināt agresīvākas Krievijas aktivitātes ilgākā laika posmā, tādējādi būtiski palielinot drošības riskus Eiropai.
Patlaban Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, kaut arī virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Vienlaikus Krievijas informatīvās aktivitātes, to skaitā retorika, ir kļuvusi saasinātākā un provokatīvāka, pauž SAB un kā piemērus nosauc nepamatotos pārmetumus 2026. gada maijā par Latvijas iesaisti Ukrainas dronu uzlidojumos Krievijai un nepatiesas un sagrozītas informācijas izplatīšanu saistībā ar valsts valodas pārbaudēm.
SAB vērtējumā Krievijas pastiprinātās informatīvās aktivitātes, kuras ļoti iespējams veicina arī Krievijas ekonomiskās un citas iekšējās problēmas, ir mēģinājums izdarīt spiedienu gan uz Latviju, gan uz sabiedrotajiem ar mērķi samazināt atbalstu Ukrainai.
Jau ziņots, ka arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns atzinis, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, tomēr vienlaikus NBS rēķinās ar iespējamām hibrīdām Krievijas provokācijām.
Viņš norādīja, ka pie Latvijas robežām nav novērota pastiprināta agresorvalstu bruņoto spēku klātbūtne. 2021. gada ziemā Krievijas karaspēks pēc militārām mācībām palika pie Ukrainas robežām, kam sekoja pilna mēroga iebrukums. Patlaban nav apstākļu, kas ļautu tādam pašam scenārijam atkārtoties Baltijas reģionā.
Vienlaikus NBS rēķinās ar iespējamām hibrīdām Krievijas provokācijām.
Tāpat Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ nav iespējams izslēgt atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā. NBS veic konkrētas darbības, lai mazinātu hibrīdo apdraudējumu riskus, norādīja NBS komandieris.
Jau šobrīd tiek nodrošināts pastiprināts atbalsts Valsts robežsardzei, lai atturētu nelegālās migrācijas organizatorus no darba turpināšanas, kā arī fiksētu un aizturētu nelegālos robežas šķērsotājus.
Tāpat vēstīts, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam “Politico” trešdien apgalvojušas divas informētas personas.
Retklifa “vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm”, izteicies viens no avotiem.
Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.
Iepriekš arī laikraksts “The Wall Street Journal” trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm.
Saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies un tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems.
Valsts prezidents gan norādījis, ka joprojām ir iespējamas dažādas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas. Faktiski Latvija un citas NATO un Eiropas Savienības valstis ar tām saskaras regulāri. Gan iekšlietu sistēma, gan Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus, lai šādas darbības novērstu, viņš norāda.