Veselības nozarē nenoliedzami ir problēmas, kas prasa risinājumus, tomēr atbildīgā ministra nomaiņa dažas nedēļas pirms vēlēšanām nepalīdzēs tās atrisināt, uzskata Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna aģentūru LETA informēja, ka Kulberga vērtējumā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) paustās bažas par darba samaksas un nozares finansējuma jautājumiem ir pilnībā saprotamas, tomēr ministra nomaiņa tik neilgi pirms vēlēšanām gadiem ieilgušās problēmas nerisināšot.
Jau ziņots, ka LVSADA padome nolēmusi uzturēt prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, organizēt protesta akciju – piketu pie Ministru kabineta -, kā arī pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) demisiju.
Arodbiedrība pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.
Pieprasīts pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.
Veselības ministrija (VM) arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Tikšanās dalībnieki atzina situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.
Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.
Arodbiedrība nolēmusi organizēt pie Ministru kabineta protesta akciju – piketu -,
ievērojot likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. LVSADA birojam uzdots veikt protesta akcijas sagatavošanas un pieteikšanas darbus, apzināt iespējamos dalībniekus, informēt LVSADA arodorganizācijas un biedrus, kā arī aicināt piedalīties sadarbības partnerus, citas arodbiedrības, veselības nozares profesionālās organizācijas un pacientu organizācijas.
Līdztekus LVSADA padome nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministram Abu Meri un pieprasīt viņa demisiju, norādot uz nespēju panākt konkrētu, pietiekamu un finansiāli nodrošinātu valdības lēmumu veselības aprūpes krīzes novēršanai.
LVSADA padomes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais mērķis 2027. gadā veselības aprūpes valsts finansējumam sasniegt 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) netiks izpildīts. Nav ieviesta arī pamatnostādnēs paredzētā ārstniecības personu mērķa algu ikgadējā indeksācija atbilstoši darba samaksas pieaugumam valstī.
Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA birojam uzdots sasaukt ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.
LVSADA uzsvērusi, ka Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latviju konstatēts nepietiekams veselības aprūpes publiskais finansējums un būtisks cilvēkresursu trūkums. Latvijā ir 3,4 ārsti un 4,2 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar attiecīgi 4,3 ārstiem un 7,6 māsām vidēji Eiropas Savienībā, turklāt vairāk nekā 40% ārstu un māsu ir 55 gadus veci vai vecāki.