Varas sistēma Krievijā tiek dēvēta par “pārvaldītu demokrātiju” (pārvaldību, protams, veic Kremlis), un tas nozīmē lielu prezidenta varu un maz politisko pārsteigumu, un vēlēšanas nenesīs izmaiņas šajā sistēmā, raksta britu raidorganizācija BBC.
BBC Krievijas nodaļas žurnālists Stīvs Rozenbergs (Steve Rosenberg) secinājis, ka nedēļas nogalē paredzētās vēlēšanas, visticamāk, nesīs vēl vienu parlamentu, kurā dominēs “Vienotā Krievija.” Kritiķi uzskata, ka vēlēšanas nav nedz brīvas, nedz godīgas, bet Kremlim nerūp, ko saka kritiķi. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs nesen sacīja, ka Krievijai ir sava politiskā sistēma un savs politiskais process. Tas nozīmē, ka Kremlis nesastapsies ar neparedzētiem pavērsieniem, bet nenozīmē, ka par vēlēšanām nav ko stāstīt.
Kremlim ir svarīgas 450 parlamenta apakšpalātas jeb Krievijas Valsts domes deputātu vēlēšanas. Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gadā. Kremlis vēlēšanas izmantos, lai demonstrētu, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu atbalsta diktatoru Putinu un karu. Tāpat tiks veicināta kara veterānu politiskā karjera. Tiek ziņots, ka vēlēšanās kandidē teju 200 kara dalībnieku.
Priekšvēlēšanu kampaņa nesusi dažus pārsteigumus. 158.vēlēšanu apgabala kandidātu debates nenotika, jo neviens no sešiem kandidātiem neieradās. Citā televīzijas debatē viens kandidātiem savu pieteikumju izdziedāja, skandējot par komunistisko partiju un tās iestāšanos par tautu. Kopējā aina vairāk atgādināja “X faktoru,” nekā politiskās debates. Tajā pašā laikā muzikālais piegājiens šķita pat iederīgs, jo iepriekšējā Krievijas Valsts domes sasaukumā visi, šķiet, dziedāja no vienas dziesmu grāmatas. Aizejošā parlamenta pēdējā sesijā jūlijā deputāti cēlās kājās un aplaudēja, kamēr no skaļruņiem atkārtoti tika skandēti vārdi “Krievija, Putins, uzvara!”
Tas bija signāls – visiem deputātiem ir jāatbalsta Putins un karš.
Komunistiskās partija līderis Genādijs Zjuganovs Rozenbergam lepni sacīja, ka visas Krievijas valsts domes partijas balsoja par labu 170 likumiem, kas paredzēti “īpašās militārās operācijas” atbalstam. Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā valdot simtprocentīga vienprātība.
Rozenbergs ar Zjuganovu vēlreiz tikās priekšvēlēšanu kampaņas laikā ārpus Maskavas esošā maizes un cepumu rūpnīcā. Vērojot vienādos maizes klaipus, žurnālists domāja par Krievijas parlamentu. Nav tā, ka visas partijas Krievijas Valsts domē ir identiskas. dažas ir nacionālistiskāk noskaņotas, dažas, kā Zjuganova komunisti, vairāk kreisi orientētas. Bet, kad runa ir par Kremļa inciatīvu atbalstīšanu, un kara atbalstīšanu, visi balso vienādi. Šādas sistēmiskas partijas ir uz Kremli centrētās politiskās mašinērijas pamatā.
Kas notiek, ja partija neatbalsta karu? Viena no šādām partijām, “Yabloko,” aicina izsludināt uguns pārtraukšanu. Jūlijā tā bija vienīgā vēlēšanām reģistrētā partija, kas iestājas pret karu Ukrainā. 12 dienas vēlāk Krievijas Augstākā tiesa tai liedza piedalīties vēlēšanās. Liegums tiek plaši interpretēts kā zīme tam, ka
Kremlis satraucas – pretkara vēstījums varētu saistīt krievu vēlētāju uzmanību.
Par spīti partijas izslēgšanai no vēlēšanām, daži no “Yabloko” kandidātiem turpina piedalīties kā bezpartejiski politiķi. Tiesa, pēdējo nedēļu laikā arvien vairāk no “Yabloko” nākušo kandidātu aizturēti, un viņiem liegts piedalīties vēlēšanās. Viens no kandidātiem Rozenbergam sacīja, ka policija pilda politiskos rīkojumus, un tas neesot nekāds noslēpums. Tādā veidā varas iestādes nosakot robežas, kurās, pēc to prāta, jāpaliek vēlēšanām. Esot labi zināms, ka prasība izbeigt asinsizliešanu Ukrainā esot ļoti populāra, un lielākā daļa Krievijas cilvēku vēloties mieru, un “Yabloko” palīdzēja šo uzskatu paust. Tieši tādēļ partija esot izslēgta no vēlēšanu sarakstiem, un arī individuālajiem kandidātiem atrasti iemesli neļaut piedalīties.
Krievijas varas iestādes uzstāj, ka vēlēšanas ir caurspīdīgas un godīgas. Vēlēšanu kritiķi norāda uz opozīcijas politiķiem, kas bijuši spiesti doties trimdā vai nonākuši cietumā. Grigorijs Meļkonjancs tika notiesāts par sadarbību ar nevēlamu organizāciju, un viņa vēlēšanu uzraudzības grupa “Golos” tika slēgta.
Nepilnus simts kilometrus no Maskavas, Dmitrovā, Rozenbergs novēroja maz pazīmju tam, ka tuvojas vēlēšanas. Pilsētas centrā izveidots memoriāls “speciālās militārās operācijas” “varoņiem.” Tie ir vietējie, kas krituši Ukrainā. Karš pilsētā ir katra iedzīvotāja pratā. Vietējās iedzīvotājas olgas znots karo Ukrainā, un viņa sacīja, ka vēlēšanas neietekmēs turpmākos notikumus.
Cita Dmitrovas iedzīvotāja sacīja, ka gribētu dzīvot mierīgā valstī, bez kara,
lai nav jāsatraucas, ka pie durvīm varētu nokrist lidrobots.
Krieviem ir arī citas bažas. Ukraiņu triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām radījuši plašu degvielas trūkumu, un pieaug ekonomiskais spiediens. Kāds frizieris sacīja, ka viņu satrauc tas, ka, lai cik arī nopelnītu, ar to nepietiek. Cenas augot straujāk par algām.
Cerības, ka vēlēšanas varētu ko mainīt, ir mazas. “Yabloko” politiķis skaidroja, ka vēlēšanas rietumvalstīs un vēlēšanas Krievijā ir pilnīgi atšķirīgas norises. Rietumos vēlēšanas ir veids, kā izveidot valdību, kas vēlāk var tikt nomainīta, ja vēlētāji nav apmierināti. Krievijā vēlēšanas nekad nenesot pārmaiņas valdībā. Labākajā gadījumā tas esot veids, kā nodot vēstījumu, bet vara Krievijā nekad neesot mainījusies vēlēšanu dēļ. Tā tas vienkārši esot.
Lasiet arī: “Iespējami cilvēku upuri” – Sārts brīdina par Krievijas hibrīdkara eskalāciju Eiropā