Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) savas partijas, Kristīgo demokrātu (CUD) zaudējumu federālo zemju vēlēšanās nodēvējis par katastrofālu, tomēr ir apņēmies palikt amatā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Vācijas ziemeļaustrumu federālajā zemē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā CUD nesasniedz 5% robežu, kas nepieciešama, lai iekļūtu vietējā parlamentā, parādot pat vēl zemāku sniegumu, nekā tika prpgnozēts. Visvairāk balsu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ieguva radikāli labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), tomēr maz ticams, ka tā varēs veidot vietējo valdību, jo citas partijas atsakās sadarboties AfD. Tikmēr Berlīnes vēlēšanās CUD sakāvi solīja kreiso spēku partija “Die Linke.”
Merca popularitāte mēnešiem ilgi ir kritusiess, un spiediens uz viņu pieaug. Izskanējušas baumas, ka termiņa vidū varētu notikt kanclera nomaiņa. Viena no AfD līderēm, Alise Veidela (Alice Weidel), vaicāta par to, cik ilgi Mercs varētu palikt amatā, atbildēja, ka viņš dosies prom diezgan drīz.
Vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā norisinājās divas nedēļas pēc tam, kad CUD piedzīvoja triecienu Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, kur vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja AfD.
Atsaucoties uz komentāriem, ko pats izteica pēc sagrāves Saksijā-Anhaltē, Mercs 20.septembrī partijas Berlīnes mītnē žurnālistiem sacīja, ka turpinās darbu, lai virzītu tālāk savas koalīcijas valdības plānus par ekonomiskajām, nodokļu un labklājības reformām. Viņš uzstāja, ka reformas tiks īstenotas, un viņš šo atbildību uzņemas, jo vēlas virzīt valsti uz priekšu. Mercs sacīja, ka tas, kas tagad jāpaveic, izdarāms tikai ar stingru mugurkaulu, noturību un pacietību, un viņš to parādīšot gan kā partijas priekšsēdētājs, gan kā Vācijas kanclers. Šīs reformas varot dēvēt par pretindi autoritārajai indei, kas iesūcas arvien dziļāk vācu sabiedrībā.
Tikmēr Veidela uzsvēra, ka AfD ir pašlaik lielākais spēks, un partija esot sasniegusi lielu daļu populācijas.
Daži no AfD atzariem ir iekļauti labējā spārna ekstrēmistu organizāciju sarakstā, bet partija iestājas pret šādiem apzīmējumiem. AfD pret imigrāciju vērstā, “Vācija pirmajā vietā” un Krievijai draudzīgā nostāja sasniegusi dzirdīgas ausis valsts austrumos, kas savulaik atradās komunisma ietekmes sfērā.
Mercs ir ilgstoši atradies Vācijas politikas augstākajā līmenī, un diez vai padosies bez cīņas. Tomēr pirms 20.septembra vēlēšanām virmoja spekulācijas, ka Mercs, ja partijas veiksme neatgriezīsies, varētu tikt aizvietots. CDU Berlīnes pārstāvis Burkards Dregers (Burkard Dregger) BBC 20.septembrī sacīja, ka Mercam ir jāpaliek amatā – vēl esot daudz kas jāpaveic, un nedrīkst tērēt laiku, veidojot jaunu valsts valdību. Dregers elektorātu raksturoja kā nepacietīgu, un piebilda, ka nav reālistiski sagaidīt, ka visas problēmas tiks atrisinātas gada laikā. Politiķis uzsvēra, ka Mercam ir četri gadi un ir jāļauj viņam šos četrus gadus strādāt.
Lai gan Merca atbalstītāji norādījuši, ka daudzas valsts problēmas Mercs saņēmis “mantojumā,” aptaujas rāda, ka kanclers ir ļoti nepopulārs. Viņa centieni pievērst labējo spēku vēlētājus ar darbu pie migrācijas problēmām nav nesuši rezultātu, tajā pašā laikā ir atsvešinājuši vēlētājus politiskā spektgra kreisajā pusē.
Lasiet arī: Saksijas-Anhaltes vēlēšanas – trieciens Mercam un brīdinājums Eiropai