Viens no šīs nedēļas lielākajiem skandāliem bija partijas “Suverēnā vara” līderes Jūlijas Stepaņenko saņemtie dāvinājumi no Krievijā dzīvojošā tēva, putinista un kara atbalstītāja Sergeja Fedotova. Tomēr pats interesantākais ir tas, ka naudas dāvinājumu 239 598,05 eiro apmērā Stepaņenko norādīja savā deklarācijā jau 2022.gada 31.oktobrī, bet dzīvokli Rīgā 180 000 eiro vērtībā no tēva saņēma 2024.gada janvārī. Kāpēc skandāls un aizdomu ēna par šiem dāvinājumiem izcēlās tikai tagad, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzdibinātājam, politologam Filipam Rajevskim.
“Gods godam, Satversmes aizsardzības birojs šo jautājumu savas kompetences ietvaros jau iepriekš bija izpētījis un informējis par to valsts Nacionālās drošības padomi un augstākās amatpersonas,” atgādina politologs un piebilst, ka jautājums ir par to, kā mūsu valsts uz to vispār skatās. “No vienas puses ir skaidrs, ka tēvs bērnam var ziedot – iedot naudu, atbalstīt ģimeni un tā tālāk. Daudzi atbalsta savu bērnu ģimenes, un tā ir tā daļa, kur valstij nav jāiejaucas. Tās ir ģimenes attiecības,” saka Filips Rajevskis un uzsver, ka vienkāršākais līdzeklis, kā konkrētajā gadījumā šīs attiecības varēja mainīt, ir sankcijas. “Pēkšņi 24.septembrī pamodās Ārlietu ministrija, ielika šo Stepaņenko tēvu sankcijās un iekļāva Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Tā, protams, ir metode, kā apturēt šo naudas plūsmu uz Latviju un nodalīt tēva un bērna attiecības no attiecībām starp Krievijas pilsoni un Latvijas premjera amata kandidāti.”
Taujāts, kādēļ gan, viņaprāt, Sergejam Fedotovam persona non grata statuss un aizliegums ieceļot Latvijā piešķirts tikai tagad, ja reiz viņa kontrolētais uzņēmums jau 2022.gadā iesaistījās prettanku šķēršļu ražošanā, politologs uzsver, ka šajā situācijā tas ļoti simboliski un precīzi parāda veidu, kā strādā mūsu Ārlietu ministrija, kura ir atbildīga par šīm sankcijām. “Viņi neko nepamana, kamēr to nepamana mediji vai “X”. To mēs arī redzējām ar tiem diviem sankcionētajiem cilvēkiem, kuri tika ņemti ārā no sankcijām – šī situācija bija zināma jau divas nedēļas iepriekš, par to Eiropā runāja. Mūsu Ārlietu ministrija varonīgi pieslēdzās pēdējā dienā, kad mēs jau sākām izskatīties pēc pēdējā apsmiekla. Paldies Dievam, pieslēdzās premjerministrs, kurš to lietu vismaz mēģināja nokārtot. Jācer, ka nokārtoja Latvijas interesēm atbilstoši. Bet šāda ārlietu resora darbošanās demonstrē klaju nekonsekvenci, nekompetenci un tīru procesa politizāciju, kas tiek izmantota priekšvēlēšanu kampaņai un kam nav nekāda sakara ar tiem pienākumiem un uzdevumiem, kas uzlikti ārlietu resoram un ārlietu ministrei Baibai Bražei personīgi.”
Kādēļ par šiem Stepaņenko tēva dāvinājumiem skandāls izcēlās tieši tagad, nevis pirms diviem vai četriem gadiem?
Filips Rajevskis skaidro, ka laikā, kad Jūlija Stepaņenko beidza savas gaitas 13.Saeimā, bija klusuma periods, kamēr tika radīts politiskais spēks “Suverēnā vara”. “Tajā situācijā tās bija meitas un tēva attiecības, un viss. Kad viņa atgriezās aktīvajā politikā, radīja “Suverēno varu” un sāka aktīvi kampaņot, startējot Rīgas domes vēlēšanās, bet pats politiskais spēks gāja uz vēlēšanām dažādās pašvaldībās, bija jāsāk zvanīt trauksmes zvaniem – kas notiek, kādēļ Krievijas uzņēmējs finansē Latvijas politiskās partijas priekšsēdētāju. Turklāt politiskās partijas, par kuru nevarētu teikt, ka tai būtu ļoti izteikts Latvijas interešu aizstāvības uzstādījums. Drīzāk tā ir politiskā partija, kas ir afiliēta Krievijas politiskajām interesēm.”
Politologs arī atgādina, ka pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām partijas ļoti ilgi nevarēja sastādīt valdību un šī “gaisā pakārtā” situācija tika izmantota. “Ko mēs rezultātā redzam? Kamēr tiek veidota valdība, taisīta koalīcija un skaļi runāts, tikmēr pa kluso tiek kustināta nauda, politiskiem spēkiem ir atbalsts no Krievijas puses.”
Uz BNN teikto, lai kāds arī “Suverēnai varai/Jaunlatviešiem” būtu reitings, valdošajā koalīcijā viņiem netikt ne pie kādiem apstākļiem, politologs saka: “Koalīcijā viņi nebūs, bet pārstāvniecība parlamentā arī ir ļoti liela un nopietna lieta, ko nevajag par zemu novērtēt. Te jāatceras, ka Latviju Eiropas Parlamentā ir pārstāvējuši deputāti, kuri braukāja pa visādām ļoti marginālām un jocīgām vietām un pārstāvēja Latviju. Katrs deputāts, kuram ir tautas dots mandāts, var pārstāvēt Latviju tā vai citādi. Un šis mandāts, kas tiks iedots “Suverēnajai varai” vēlēšanās, visticamāk, tiks izmantots nevis Latvijas interešu pārstāvēšanai, bet zem Latvijas karoga.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!