Krievijas vardarbīgais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā desmit mēnešus, un Lietuva pārdomā savas attiecības ar Krievijas kultūru, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Liela daļa lietuviešu uzskata, ka no Krievijas kultūras izrādīšanas un popularizēšanas vajadzētu atturēties vismaz līdz kara beigām.
Decembrī Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko aicināja rietumvalstis – kamēr norisinās karš, atturēties no Krievijas kultūras popularizēšanas un patērēšanas. Saskaņā ar Tkačenko teikto, Krievija arī kultūru izmanto kā ieroci savā imperiālistiskajā politikā. Viņš piezīmēja, ka Krievija aktīvi iznīcina Ukrainas kultūras vērtības, un kopš Krievijas iebrukuma sākuma nebūtībā zuduši vairāk nekā 800 kultūras objekti, pieminekļi un mākslas darbi.
Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis (Simonas Kairys) uzsver, ka Tkačenko neaicina uz grāmatu iznīcināšanu, vien apzinātu pauzi krievu kultūras patēriņā.
«Viņš lūdz vienkāršu lietu: kara laikā, kad Krievija iznīcina Ukrainas kultūru, mums vajadzētu atteikties no darbiem, ko līdz šim uzskatījām pa pieņemamiem,»
sacīja ministrs. Tomēr, viņaprāt, valstij nav jākļūst par Krievijas režīmam līdzīgu cenzoru, kas aizliedz noteiktus darbus. Cilvēkiem un iestādēm pašām jāpieņem lēmums par to, cik pieņemama viņiem tagad ir krievu kultūra.
Kino festivāla Scanorama direktore Gražina Arlickaite (Gražina Arlickaitė) uzsvēra, ka ļoti nozīmīgs ir vēsturiskais konteksts: «Šobrīd karš notiek tieši mums blakus. Tad es uzdodu sev jautājumu: vai ir korekti šobrīd izrādīt krievu filmas? Es domāju, ka ne.» Arlickaite sacīja, ka Maskava jau kopš PSRS laika uz krievu kultūru atsaucas kā uz «diženu kultūru», un šodien runas par diženumu kalpo Krievijas propagandas mērķiem.
Lietuvas mūziķu asociācijas vadītāja Audrone Žigaitīte-Nekrošiene (Audronė Žigaitytė-Nekrošienė) pastāstīja, ka viņas attālināšanās no krievu kultūras sākās jau pēc 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā.
Arī viņa piekrīt, ka Krievija rietumos izmanto kultūru kā maigās varas ieroci, tādēļ no tās kara laikā vajadzētu atteikties.
Tikmēr bijušais Lietuvas Operas un baleta teātra vadītājs Gintauts Kēvišs (Gintautas Kėvišas) norādīja, ka kultūra no maigās varas rīka ir kļuvusi par nopietnāku ieroci: «Putins ir sacījis, ka Krievija iekaros pasauli ar baletu. Tāpat kā nafta, arī kultūra ir Krievijas ierocis.»
Lietuvas kultūras jomas pārstāvji uzskata, ka brīdis, kad netiek izmantota Krievijas kultūra, ir jāvelta citu kultūru, tostarp lietuviešu, iepazīšanai.
Rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1857906/tchaikovsky-is-moscow-s-weapon-too-lithuanian-cultural-sector-calls-for-pause-on-russian-arts
Lasiet arī: Lietuvas politiķis rosina pastiprināt robežkontroli ar Baltkrieviju
