Jaungada nakts, kas Berlīnē un citviet Vācijā iezīmējās ar nekārtībām un uzbrukumiem palīdzības dienestiem, aizsākusi diskusiju par pirotehnikas aizliegumu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Vācijas galvaspilsētā vien ievainots 41 policists, un notikuši dučiem uzbrukumu ugunsdzēsējiem. Berlīnes mēre Franciska Gifeja (Franziska Giffey) nosodījusi vardarbību kā absolūti nepieņemamu. Lai gan atsevišķi sabiedrības pārstāvji norādījuši uz jauniešu ārvalstu izcelsmi un piesaukuši migrācijas problēmas, Gifeja uzstāj, ka nekārtībām ir vairāk sakara ar sociālo vidi pilsētā, nekā ar migrantiem. «Mēs nerunājam par imigrāciju, bet gan par to, kas nogājis greizi sociālojos saskares punktos,» norādīja Gifeja.
Vardarbību pieredzēja ne tikai Berlīne. Arī no Hamburgas, Bonnas, Drēzdenes, Dortmundes un Esenes pienākuši ziņojumi par uz ārkārtas dienestu automašīnām izšautām raķetēm, plaukšķenēm un pat starta pistoļu šāvieniem.
Policija informējusi, ka Berlīnē veikti 145 aresti, lielākā daļa no arestētajām personām ir vīrieši, no kuriem 45 bija vācieši, 27 afgāņi un 21 sīrietis. Tas aizdedzis debates, un Vācijas vadošā konservatīvā personība Jenss Spāns (Jens Spahn) pieminējis neregulētu migrāciju un izgāzušos integrācijas politiku. Citi savukārt uzdevuši jautājumu, vai pārkāpēju nacionālās piederības izpaušana ir nākusi par labu. Vācijas preses kodekss nosaka, ka nacionalitāte ir izpaužama tikai tad, ja skar sabiedrības intereses.
Vācijas valdības integrācijas komisārs Rīms Alabali-Radovans (Reem Alabali-Radova) aicinājis pārkāpējus tiesāt pēc nodarījuma, nevis pēc nacionālās piederības.
Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere (Nancy Faeser) paziņojusi, ka ir vajadzīgas diskusija par nekārtību fonu, bet tai nevajadzētu uzjundīt rasistisku attieksmi.
Ministre gan laikrakstam Funke sacīja, ka Vācijas lielajām pilsētām ir jūtamas problēmas ar «jauniem migrantu izcelsmes vīriešiem, kas nicina Vāciju, pastrādā noziegumus un viņus nevar aizsniegt ar izglītības un integrācijas programmām.»
Tomēr daļa no problēmas ir arī īslaicīgā pirotehnikas tirdzniecības lieguma atcelšana pirms Jaungada svinībām. Pēc divu gadu pārtraukuma, varas iestādes atļāva izmantot pirotehniku no pulksten sešiem Vecgada vakarā līdz pulksten sešiem Jaungada rītā. Kāds policijas pārstāvis vēlāk norādīja, ka turpmāk pirotehnikas tirdzniecību vajadzētu aizliegt pavisam.
Īpaši smagi uzbrukumi notika kādā no Berlīnes daļām – Neiķelnē. Pašvaldības pārstāvis nosauca apstākļus par līdzīgiem pilsoņu karam, un pastāstīja, ka glābšanas dienestu darbinieki tikuši speciāli ievilināti uzbrukumos.
Lasiet arī: Vācijas deputāti vēlas drošības noteikumu pārskatīšanu
