Igaunijas Evanģēliski luteriskās baznīcas (EELC) arhibīskaps Urmass Vīlma (Urmas Viilma) uzskata, ka Igaunijas muzejiem jāatgriež to glabāšanā esošās reliģisko organizāciju materiālās vērtības atpakaļ baznīcās, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Tikmēr Igaunijas Kultūras ministrija uzskata, ka katrs gadījums jāizskata atsevišķi, lai nodrošinātu kultūras mantojuma pieejamību un saglabāšanu. Vīlma norādījis, ka Igaunijas valdība vienmēr meklējot attaisnojumus, lai neatdotu baznīcām to, kas tām likumīgi pienākas.
Merilina Pīpu (Merilin Piipuu), kas Igaunijas Kultūras ministrijā atbild par kultūras mantojuma lietām, norādīja, ka Vīlma uz šo problēmu norādījis tikai pavisam nesen, kad Rīgikogu sāka pārskatīt Muzeju likumu, un ministrija tomēr vēlas skatīt katru gadījumu individuāli. Baznīcu vērtības muzejos ir pasargātas, un tieši šī iemesla dēļ arī pašas draudzes nodot savu īpašumu muzeja glabāšanā. «Mēs esam atvērti diskusijai par atgriešanu, un muzeji šo jautājumu apspriež, bet vēl svarīgāks jautājums ir par to, kā pasargāt mūsu nelielās nācijas kultūras mantojumu. Kā mēs varam nodrošināt, ka sabiedrība apzinās šo lietu nozīmi kultūrā?» vaicāja Pīpu. Viņa piezīmēja, ka nevienai draudzei šobrīd nav strīda ar valsti.
Igaunijas Mākslas muzeja vadītāja Sirje Helme (Sirje Helmi) norādīja, ka vienīgais nekustamais īpašums, kas kādreiz piederējis baznīcai, ir Nigulistes muzejs.
Helme sacīja: «Nigulistes baznīca tika nodota Igaunijas Mākslas muzeja rīcībā, un EELC no valsts saņēma būtisku finansiālo kompensāciju.» Kompensācija bija 6,75 miljoni eiro, un EELC atteicās no visām ar īpašumu saistītajām prasībām, tostarp arī no kompensācijas prasības par zemi vai jebkādu kustamo matu, kas saistīta ar Nigulistes baznīcu un šobrīd ir uzskaitīta Mākslas muzeja kolekcijā.
Tajā pašā laikā atsevišķas baznīcas vai draudzes joprojām var pieprasīt atpakaļ savu īpašumu. Piemēram, mākslas darbi no Risti Kristus Svētā Krusta baznīcas, ko draudze tiesas ceļā pieprasīja atgriezt, arī ir izstādīti Nigulistē. Helme pastāstīja: «Mēs esam iesaistīti ilgstošā juridiskā cīņā par Risti draudzes koka skulptūrām, par kurām baznīca tiesājās un zaudēja. Tās ir neizmērojama vēsturiska un mākslinieciska vērtība, un tikai mēs varam garantēt to saglabāšanu. 14.gadsimtā radītā koka skulptūru grupa no baznīcas tika saņemta ļoti sliktā stāvoklī, un pēc atjaunošanas tika ziedota muzejam. Māksla muzejs ir vienīgā vieta Igaunijā, kur iespējams uzglabāt tik trauslu mākslas darbu.» Risti draudzei nav piemērotu apstākļu, lai novērstu turpmāku skulptūru trupēšanu, un muzeja vadītāja atzīst, ka apstākļi baznīcās ir jautājums, kas rodas atkal un atkal.
«Baznīcām pieder daudz neizmērojami vērtīgu mākslas darbu, kurus esam arī izstādījuši, un katru reizi pārliecināmies, ka tie nav pienācīgi pasargāti no laika zoba,»
viņa sacīja un piebilda, ka tādēļ nesaprot, ko vēlas panākt Vīlma. Pēc Mākslas muzeja vadītājas domām, ar baznīcu ir iegūta pietiekami skaidra vienošanās.
Bijusī reformu ministre Lia Hanni (Liia Hanni) norādīja, ka baznīcas automātiski neatguva savu kustamo mantu, kas tām bija atņemta padomju periodā, un tā netika atgriezta pilnībā. Tāpat likumā nebija iestrādāta īpaša pieeja attiecībā uz baznīcām. «Īpašuma atgriešanas likums noteica kopējos principus un noteica, kas var atgūt īpašumus, bet neizdalīja baznīcas atsevišķi. Baznīcas likuma izpratnē bija juridiskas personas, ja to darbība bija aktīva, bet nebija atsevišķu norāžu par kustamās mantas atgriešanu vai kompensāciju,» skaidroja Hanni. Viņa piebilda, ka reforma bija ļoti sarežģīta, un kaut kur bija nepieciešams noteikt robežu, tādēļ kustamā manta netika atrunāta likumā.
Tomēr bijusī ministre uzskata, ka baznīcām ir morālas tiesības atgūt savu īpašumu.
Arhibīskaps Vīlma paziņojis, ka Kultūras ministrijas teiktais, ka baznīca vēlas bezierunu īpašuma atgriešanu, ir netaisnīgs. «Mēs vairākas reizes esam pieminējuši šo problēmu, un cerējām uz diskusiju, kas tā arī nenotika. Ir tikai saprātīgi pieņemt, ka tad, kad likumu gatavo apstiprināšanai, var tikt izteikti ierosinājumi tā frāzējumam; tomēr šobrīd nav iespējams labot likumu tā, lai valsts un baznīca varētu izvērst sarunas. Likumdošanu tā nevajadzētu veidot,» viņš sacīja.
Lasiet arī: Saeimas komisija atbalsta finansējuma piešķiršanu pareizticīgo baznīcas renovācijai
