Kamēr Eiropa Bulgāriju pielīdzinājusi Ungārijai, politiski sašķeltā valsts bez liekas uzmanības pievēršanas sniegusi Ukrainai tai ļoti nepieciešamo palīdzību, raksta Politico.
2022.gada pavasarī Ukrainai izmisīgi bija nepieciešama padomju perioda ieroču munīcija un degviela, lai turētos pretī krievu iebrukumam, un glābiņš nāca no negaidītas puses – to sniedza Bulgārija.
Bulgārijas politika ir sašķelta, un daudzi vadošie politiķi sliecas ieņemt prokremlisku pozīciju, tādēļ Sofija kopš kara sākuma ir centusies uzsvērt, ka neapbruņos Ukrainu. Tomēr, kā izrādās, tas ir bijis tikai aizsegs. Vācu laikraksta Die Welt veiktā izmeklēšana liecina, ka Bulgārija nemanāmi ir sniegusi Ukrainai ārkārtīgi būtisku palīdzību.
Laikā, kad sākās karš, bijušais Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs visiem spēkiem centās vadīt valsti rietumu un NATO virzienā, un saskārās ar pamatīgu pretestību no prokremlisko politiķu puses, tostarp arī no koalīcijas partneriem.
Viņam pat nācās atbrīvot no amata Bulgārijas aizsardzības ministru, kad tas sāka piebalsot Krievijas kara retorikai.
Tomēr vismaz publiski Petkovs ir centies pieklusināt ideju, ka Bulgārija varētu palīdzēt Ukrainai ar bruņojumu, lai gan tās rīcībā ir ievērojams daudzums padomju perioda ieroču un munīcijas. Līdz ar to izskatījās, ka Bulgārijas nostāja ir vienāda ar Ungārijas pieeju.
Tomēr tagad Petkovs un bijušais Bulgārijas finanšu ministrs Asens Vasiļjevs ir nolēmuši pārtraukt klusēšanu. Abi šobrīd ir opozīcijā, un cer atgriezties vadībā pēc nākamajām vēlēšanām. Kamēr Bulgārijas Sociālistu partija (kas ir tieša Komunistiskās partijas pēctece) dēvēja ieroču piegādi Ukrainai par «sarkano līniju», Petkovam pietuvinātās amatpersonas nolēma apiet ierasto ceļu, kas paredz sarunas starp valstu valdībām, un izmantoja starpniekus Bulgārijā un ārvalstīs, lai atvērtu piegādes ceļus – gan izmantojot gaisa pārvadājumus, gan transportējot kravas caur Rumāniju, Ungāriju un Poliju.
Petkovs Die Welt pastāstīja: «Mēs pieņemam, ka apmēram trešdaļa no bruņojuma, kas Ukrainai bija vajadzīgs kara sākumā, nāca no Bulgārijas.»
Tikpat nemanāmi Ukrainai tika piegādāta dīzeļdegviela, ko Melnās jūras pārstrādes rūpnīcās, kas tobrīd piederēja krievu uzņēmumam Lukoil, ieguva no Krievijas jēlnaftas. Vasiļjevs norādīja, ka bijuši brīži, kad šī dīzeļdegviela apmierināja līdz 40% no Ukrainas pieprasījuma.
Arī Kijiva apstiprina šo versiju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba Die Welt stāstīja, ka Ukrainai pērn pavasarī draudēja munīcijas trūkums, un bija zināms, ka Bulgārijai ir krājumi, tādēļ Ukrainais prezidents Volodimirs Zelenskis sūtījis Kulebu veikt pārrunas. Tas tobrīd bijis dzīvības un nāves jautājumus, piebilda Kuleba. Bez Bulgārijas munīcijas krievi ieņemtu vairāk ciemu un pilsētu, un nogalinātu, spīdzinātu un izvarotu vēl vairāk ukraiņu. Petkovs uz Kijivas lūgumu atbildējis, ka politskā situācija ir sarežģīta, bet viņš darīšot visu iespējamo, lai palīdzētu. Kuleba sacīja:
«Kirils Petkovs rīkojās kā godavīrs, un es vienmēr būšu pateicīgs par viņa politisko spēju pielietošanu, lai atrastu risinājumu.»
Risinājums esot bijis vienkāršs – kamēr daļa no Bulgārijas parlamenta nostājās Krievijas pusē, Petkovs nolēmis būt taisnīguma pusē.
Jau 25.februārī, vien dienu pēc kara sākuma, Briselē norisinājās neformāla Eiropas Savienības valstu līderu tikšanās, un Petkovs uzsvēra, ka Zelenskim draud briesmas, un nepieciešams nekavējoties pieņemt lēmumus par sankcijām. Tikmēr arī Vasiļjevs, kurš apmeklēja Eiropas valstu finanšu ministru tikšanos Parīzē, aicināja rīkoties, kamēr citus vēl bija pārņēmis šoks par pēkšņo uzbrukumu. Viņš atgādināja Bulgārijas pieredzi: «Tas ir tas pats, ko Krievija pastrādāja Bulgārijā pēc 2.pasaules kara, viņi nogalināja tūkstošiem citādi domājošos, akadēmiķus un garīdzniekus.» Divas dienas vēlāk Brisele ieviesa sankcijas, kas ES iekšējā lokā dēvētas par «Bulgārijas priekšlikumu.»
2022.gada 19. aprīlī, īsi pirms Petkova vizītes Kijivā, Kuleba devās uz Sofiju. Bija sākusies jauna kara fāze. Ukraiņi bija atspieduši okupantus no Kijivas apkārtnes un valsts ziemeļiem, bet lielākā daļa rietumu ieroču vēl nebija piegādāti. Kuleba atminējās, ka cīņas bija tik spraigas, kas pastāvēja bažas par munīcijas beigšanos, un tādēļ tika meklēta palīdzība Bulgārijā.
Petkovs norādīja, ka viņa valdība deva eksporta tiesības starpniekam, un nevis uz Ukrainu, bet uzņēmumiem citviet.
Viens no galvenajiem transporta mezgliem bija NATO cieši apsargātā Žešuvas lidosta Polijā, apmēram 80 kilometrus no Ukrainas robežas,
tāpat bulgāri parūpējušies, lai varētu veikt sauszemes transportu caur Rumāniju un Ungāriju. Saskaņa ar Die Welt pieejamo informāciju, par ieročiem un munīciju samaksāja ASV un Lielbritānija.
Jūnijā līdz tam šauram lokam zināmā informācija kļuva publiska, tomēr drīz vien pieklusa, jo starptautiskie mediji galveno uzmanību pievērsa ieroču piegādēm no rietumvalstīm. Bulgārijas Sociālistiskā partija solīja izjaukt koalīciju, ja Kijivai tiks sniegts atbalsts, tomēr to izdarīt nespēja, jo oficiāla atbalsta nebija.
Tādā pašā veidā, izmantojot starpniekus, Bulgārija piegādāja ukraiņiem ļoti būtisko dīzeļdegvielu. Kā atceras Vasiļjevs, pārstrādes rūpnīcas darbinieki bijuši pretīmnākoši un arī nosodījuši karu Ukrainā. Viņš pastāstīja, ka Bulgārijai pašai nepieciešama apmēram puse no rūpnīcā iegūtās dīzeļdegvielas, un pārējais tika novirzīts Ukrainai.
Veidojot slepenās piegādes līnijas Ukrainai, Petkovs uzņēmās nopietnu risku. Aptaujas rāda, ka 70% bulgāru uztraucas par valsts ieraušanu karā, tādēļ nostājas pret lielu atbalstu Ukrainai. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, kurš ir sociālistu pārstāvis, vēl vairāk pastiprināja šīs bažas, norādot, ka ieroču piegādes padarīšot Bulgāriju par kara dalībnieci.
Kopš šī gada sākuma pārstrādes rūpnīca Burgasā ir pilnīgā Bulgārijas kontrolē un vairs nav saistīta ar Krieviju. Bulgārija lūgusi Eiropas Komisijai atļauju oficiāli piegādāt degvielu Ukrainai.
Bulgārijas palīdzība Ukrainai tomēr nepaslīdēja pilnīgi garām Maskavas acīm. Kopš pagājušā gada maija Bulgārija piedzīvojusi neskaitāmus Krievijas rīkotus kiberuzbrukumus. Tāpat Maskava centās piekukuļot deputātus un iefiltrēties varas iestādēs.
Starp martu un jūniju Bulgārija par spiegošanu izraidīja apmēram 70 Krievijas vēstniecības darbiniekus un diplomātus.
Diemžēl vasarā Petkova vadītā valdībā tika atlaista pēc neuzticības izteikšanas, un savu lomu tajā spēlēja arī prokrieviskie spēki. Kopš tā brīža valstī ir iestājies politisks strupceļš, tomēr attieksme pret palīdzību Ukrainai ir mainījusies. Decembrī parlaments lēma atļaut oficiālu ieroču piegādi Ukrainai. Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka ir pateicīgs par šo lēmumu, bet piezīmēja, ka ir manāmi centieni sabotēt šo lēmumu: «Tas ir neticami, cik uzstājīgi šie spēki cenšas ievilkt Bulgāriju agresora un miesnieka pusē.»
Petkovs norādīja, ka viņu paveiktais ir parādījis, ka iespējama pasaule bez atkarības un bailēm no Krievijas.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: Rietumi Kijivai piegādās kaujas tehniku
