Rietumu sabiedrotie Ukrainai piegādās kaujas tehniku, tomēr šobrīd neplāno nodot tankus, ko tā pieprasījusi, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) 4.janvārī pēc sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņojis, ka Francija piegādās bruņumašīnas AMX-10 RC, lai palīdzētu cīņā pret okupantiem. Lai gan Francija norāda, ka šīs būs pirmās bruņumašīnas, ko rietumi piegādās Ukrainai, Austrālija jau ir piegādājusi Kijivai 90 Bushmaster bruņumašīnas, kas īpaši veidotas, lai būtu izturīgas pret mīnām un citiem draudiem.
ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) informēja, ka Vašingtona apsver Bradley bruņumašīnu nodošanu Ukrainas, kura šobrīd ir ierauta lielākajā sauszemes kofliktā Eiropā kopš 1945.gada, rīcībā. Bradley ir bruņumašīna, kas aprīkota ar spēcīgiem ieročiem, un jau kopš 1980.gadu vidus ir viens no amerikāņu galvenajiem pārvietošanās līdzekļiem kaujas laukā. ASV armijas rīcībā ir vairāki tūkstoši šo bruņumašīnu, savukārt Ukrainai tās būtu būtisks atvieglojums karadarbībā, kas pārsvarā notiek ierakumos.
Tomēr Baidena piedāvājums nepiepilda lūgumu, ko Ukraina atkārtoti izteikusi rietumu sabiedrotajiem – piegādāt smagāku kara tehniku, piemēram, ASV ražotos tankus Abram vai Vācijas Leopard.
4.janvāra vakara uzrunā Zelenskis pateicās Makronam, un sacīja, ka tas izgaismo arī nepieciešamību pēc smagākas kaujas tehnikas piegādes no sabiedroto puses.
«Tas ir skaidrs signāls visiem mūsu partneriem. Nav neviena racionāla iemesla, kādēļ Ukrainai vēl nav piegādāti rietumu tanki,»
teica Zelenskis. Prezidents arī pastāstīja, ka ukraiņi nodara ievērojamus zaudējumus Krievijas armijai Bahmutas pievārtē, un Maskava tur palielina savu spēku klātbūtni.
ASV administrācijas pārstāvis 4.janvārī sniedza pārskatu par cīņām Doneckas apgabalā, īpaši ap sagrauto Bahmutu. Visticamāk, ka tuvākajā nākotnē turpināsies sīvas cīņas, un Krievijas spēki pakāpeniski virzās uz priekšu. Viņš norādīja: «Kaujas joprojām ir spēcīgas… Domāju, ka tas, ko redzam pie Bahmutas, atkārtosies arī citur gar frontes līniju, un turpmākajos mēnešos karadarbība turpināsies.»
ASV gatavo jaunu militārās palīdzības sūtījumu, par ko plānots oficiāli paziņot tuvākajās dienās, un tas papildinās jau sniegto palīdzību apmēram 21,3 miljardu dolāru apmērā. Kad Zelenskis decembrī apmeklēja ASV, Baidens norādīja, ka ASV apņēmušās nosūtīt Ukrainai arī spēcīgo Patriot raķešu sistēmu, kas palīdzēs atvairīt Krievijas raķešu un lidrobotu uzlidojumus.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs medijam ABC News sacīja, ka viņš sagaida arvien vairāk un tālākus triecienus Krievijā, tomēr neizpauda, vai tos veiks Ukrainas armija. Viņš piebilda, ka priecājās redzēt 26.decembra triecienu pa Engelsa gaisa spēku bāzi Krievijā, tālu no Ukrainas robežas. Vaicāts par uzbrukumiem Krimas pussalā, ko Krievija anektēja 2014.gadā, Budanovs norādīja:
«Krima ir Ukrainas daļa, daļa no mūsu teritorijas. Savā teritorijā mēs varam lietot jebkādus ieročus.»
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā signālu rietumiem, ka negrasās atkāpties, uz Atlantijas okeānu nosūtījis Krievijas fregati, kas aprīkot ar jaunākās paaudzes virsskaņas raķetēm, kuras var piecas reizes pārsniegt skaņas ātrumu.
Lasiet arī: Krievija par triecienu Makijivkai vaino savus karavīrus
