Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot savu priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus.
Otrdien, 7.februārī, divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs tika diskutēts par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem. AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Eglīts otrdienas komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attiektos tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. «Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts,» uzsvēra Eglīts.
Šāda potenciālā norma par 2027.gadu tomēr esot zaudējusi jēgu, jo VAD likums attiektos tikai uz Latvijā deklarētiem jauniešiem, otrdien norādīja parlamentārais sekretārs. Jau otrdien Eglīša partijas biedri minētajā komisijā pauda bažas, ka daļa jaunieši apzināti deklarēsies ārvalstīs, lai tikai nebūtu pakļauti VAD.
Trešdienas, 8.februāra, rītā komisijas sēdē Eglīts paziņoja, ka pēc otrdien notikušajām diskusijām Ināras Mūrnieces (NA) vadītajā ministrijā šīs bažas izanalizētas, tāpēc ministrija aicināja deputātus tomēr atbalstīt minēto redakciju. Eglīts atsaucās uz VAD likumprojekta normu, kas paredz piemērot izlozi tiem pilsoņiem, kuri attiecīgajā laika periodā kvalificējas iesaukšanai VAD.
«Šis pants pasaka, ka tik ilgi, kamēr notiek izloze, tā notiek starp Latvijas pilsoņiem.
Tajā brīdī, kad esam gatavi paņemt pilnīgi visus, kurus varam tajā gadā iesaukt, tas attiecas [arī uz] uz diasporu.
2027.gads tiek minēts kā drošības spilvens, ka līdz tam pavisam noteikti nekas tāds nenotiks,» norādīja Eglīts.
Par šo AM priekšlikumu trešdien nobalsoja astoņi, pret bija viens un viens parlamentārietis atturējās. Atšķirībā no otrdienas nekādas diskusijas par šo normu vairs nenotika. Komisija arī kopumā atbalstīja virzīšanai otrajam lasījumam VAD likumprojektu un to pavadošos likumprojektus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2.marts.
Lūgta plašāku komentāru par minētā priekšlikuma neatsaukšanu, AM apgalvoja, ka «replika par priekšlikuma atsaukšanu bija diskusijas sastāvdaļa« otrdien notikušajās komisijas sēdēs, kad priekšlikums vēl tikai apspriests. Komisijā tika izprasts, ka obligāto iesaukumu pirmajos VAD īstenošanas gados grūti realizēt un attiecināt uz Latvijā nedeklarētiem pilsoņiem, norādīja ministrijā.
VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata VAD plānots īstenot 2023. gada 1. jūlijā. Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.
Lasiet arī: Alternatīvais dienests pirmajiem 89 tajā iesauktiem valstij izmaksātu virs pusmiljona eiro