Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības nozares pārstāvji jau ilgstoši izmantojuši Starptautiskās darba organizācijas (ILO) vadlīnijas un aicina arī Pekinu tās ievērot, raksta Politico.
Galvenās bažas ES tirgotājiem rada iespēja, ka Ķīna varētu izmantot piespiedu darbu kokvilnas vākšanai un apstrādei, un saules paneļu ražošanai. Galvenā problēma savukārt ir tā, ka Ķīna diez vai ievēro ILO noteikumus.
Vadošais Ķīnas represīvās politikas pētnieks Adrians Cencs (Adrian Zenz) savā jaunākajā pētījumā pauž šaubas par ILO, kas ir ANO aģentūra, spēj kontrolēt noteikumu izpildi Ķīnā, un norāda, ka tie galvenokārt veidoti, lai novērstu komerciālu, nevis politiski motivētu cilvēku izmantošanu. Citiem vārdiem sakot, kad Ķīnas amatpersonas Siņdzjanā norīko uigurus darbā, tā nav lēta darbaspēka meklēšana. Tā ir augsta līmeņa politiskā kampaņa, lai piespiestu minoritātes pārstāvjus, kas tiek uzskatīti par potenciāliem atkritējiem un teroristiem, pakļauties Komunistiskajai partijai.
Cencs uzskata, ka tādēļ ILO nosacījumi nevar novērst problēmu, un viņa pētījums parāda, ka ILO lielākoties neizdodas izvērtēt piespiedu darba elementus Ķīnas sistēmā pret uiguriem. Pētnieks atsaucas uz ILO izstrādātajiem 11 rādītājiem, kas ļauj izvērtēt piespiedu darbu un raksta: “Šie rādītāji ir veidoti, lai vērtētu piespiedu darbu atsevišķos uzņēmumos vai ekonomikas sektoros. Tie lielākoties ir nepiemēroti, lai izvērtētu atslēgmehānismus, kas ir valsts atbalstīta piespiedu darba pamatā, īpaši Siņdzjanā, kur valsts mērķi piespiedu darbam pārsvarā ir politiski.” Viņš piebilst, ka valsts organizētu
piespiedu darbu ir grūti atklāt, runājot ar atsevišķām personām, īpaši vietās, kur personas nedrīkst brīvi izteikties.
Cencs pētnieciskās darbības dēļ ir iekļauts Ķīnas sankciju sarakstā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu, valsts organizēta piespiedu darba definīcija jāsaskaņo ar ILO konvencijas 105.pantu, kurā sacīts, ka aizliegts izmantot piespiedu darbu kā sodu par politisko uzskatu paušanu, kā disciplinēšanas vai soda metodi par piedalīšanos streikos, kā arī kā rasu, reliģiskās vai cita veida diskriminācijas formu. Ķīna 2022.gada augustā apstiprināja ILO vienošanos, un tās papildinājumi stāsies spēkā šogad.
Ārvalstu uzņēmumiem ir ļoti grūti padziļināti izpētīt Ķīnas darba vidi, izmantojot ILO vadlīnijas. Pirmkārt, ir teju neiespējami iegūt informāciju no aculieciniekiem. Lielākā daļa strādnieku atrodas slēgtā vidē pat tad, ja nav notiesāti. Citos gadījumos piespiedu darbā ir iesaistīti bērniem, kuriem tiek teikts, ka kokvilnas pogaļu novākšana ir daļa no mācību procesa.
Bijušais Artušas apgabala vidusskolas skolotājs Mamutjans Erkins atminas, kā tika organizēts bērnu darbs fermās: “No pussešiem rītā bērniem bija jāpulcējas pie skolas, un tad autobuss viņus nogādāja uz vajadzīgo vietu. Tā tas turpinājās 15 dienas. Ja tie bija politiski ieslodzīto bērni, kokvilnas novākšana viņiem turpinājās mēnesi vai pat pusotru mēnesi.” Viņš Politico sacīja, ka
bērni strādāja līdz pusseptiņiem vakarā, un, ja bērns kādā dienā neieradās, nākamajā dienā bija jāstrādā visai ģimenei.
Bijušais skolotājs piezīmēja, ka tobrīd viņš nav sapratis, kas ir piespiedu darbs.
Otrs iemesls ir tas, ka piespiedu darbs vairs nav saistīts tikai ar Siņdzjanas reģionu ražotnēm vai fermām. Kamēr rietumi domā, vai un kā ierobežot tur ražoto produktu eksportu, pēdējos gados tiek ziņots par uiguriem, kas nodarbināt rūpnīcās pat simtiem kilometru no mājām, un cilvēktiesību aizstāvju grupas norāda, ka uiguri vardarbīgi pārvietoti.
ES ierosinājums uzsver, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāveic rūpīga piegādes ķēžu izpēte un izvērtēšana. Pekina šo uzdevumu padara sarežģītu. Ķīnas valdība pašlaik pastiprina kontroli pār ārvalstu uzņēmumu veikto darbu Ķīnā, un ierobežo piekļuvi dažādiem dokumentiem.
