Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka attiecības ar Baltijas valstīm ir saspringtas, un domā, ka tās ir naidīgi noskaņotas pret austrumu kaimiņu, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Igaunijas Ārlietu ministrijas pasūtītā un neatkarīgās organizācijas Levadas centrs veiktā aptauja liecina, ka Krievijas iedzīvotāji uzskata Latviju, Lietuvu un Igauniju par naidīgām valstīm.
Aptaujas respondentiem tika vaicāts par Krievijas attiecībām ar rietumu kaimiņiem, un tās bija jānovērtē skalā no 1 līdz 16 (1 – ļoti labas, 16 – ļoti sliktas). Pozitīvāko vērtējumu saņēma Baltkrievija, savukārt Somija un Zviedrija saņēma septiņus līdz astoņus punktus. Attiecībā uz Igauniju, dažādās vecuma grupās un arī atkarībā no dzīvesvietas, viedoklis bija mazliet atšķirīgs. Kaļiņingradā dzīvojošie respondenti, kas jaunāki par 40 gadiem, novērtēja attiecības ar Igauniju ar deviņiem punktiem, savukārt Maskavas iedzīvotāji virs 40 gadu vecuma bija negatīvāk noskaņoti un attiecības novērtēja ar 14 punktiem. Vidējais rādītājs bija 11 punkti. Vērtējumi par Latviju, Lietuvu un Poliju bija vēl negatīvāki, savukārt attiecības ar Ukrainu lielākā daļa novērtēja kā vissliktākās, ar 16 punktiem.
Lai gan kopējā attieksme pret Igauniju nav izteikti mainījusies, Krievijas iedzīvotāji ir kļuvuši kritiskāk noskaņoti pret Igaunijas valdību.
Līdzīgā veidā respondentiem bija jānovērtē tas, cik lielā mērā citas valstis apdraud Krieviju (1 – lielākais risks, 16 – mazākais risks).
Baltijas valstis tika novērtētas ar četriem līdz astoņiem punktiem. Kā vislielāko draudu savai valstij krievi saredz Ukrainu, un arī Polija aptaujātajiem šķiet bīstama (trīs punkti).
Draudi no Somijas novērtēti ar astoņiem līdz deviņiem punktiem, un Norvēģija saņēmusi vien mazliet draudzīgāku vērtējumu. Par draudzīgāko atzīta Baltkrievija.
Fokusgrupas intervijas atklāja, ka krievi negatīvi vērtē Baltijas valstu pievienošanos NATO, norādot, ka tādā veidā kaimiņvalstis esot atdevušas savu brīvību. Respondenti arī norāda, ka igauņi ienīst Krieviju, liek šķēršļus krievu valodas izmantošanai, pārraksta 2.pasaules kara vēsturi un nojauc piemiņas vietas, kā arī minēja, ka Narvā NATO tanki gaidot iespēju sākt iebrukumu Krievijā.
Levadas centra aptaujas rezultāti arī parādīja, ka atbalsts karam Ukrainā ir mazliet sarucis. Pērn martā karadarbību atbalstīja 81%, jūnijā tie bija 75% iedzīvotāju, savukārt decembrī kara atbalstītāju skaits bija 71%.
Kopumā Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, Pleskavā un Kingisepā aptaujātas 1500 personas un veiktas arī fokusgrupas intervijas.
Lasiet arī: Krievija: Rusofobija ir Igaunijas politikas pamatā
