Krievijas Ārlietu ministrija pavēstījusi, ka Igaunija ir tai visnaidīgākā valsts, un šis paziņojums seko prasībai samazināt diplomātu skaitu Krievijas vēstniecībā Tallinā, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova trešdien, 11.janvārī, paziņojusi: «Jau sen nav nekāds noslēpums, ka Igaunija ir viena no Krievijai visnaidīgākajām valstīm. Naids pret Krieviju tur ir pacelts līdz politiskas doktrīnas līmenim. Acīmredzot, viņi atkal vēlas apmierināt savus aizbildņus aiz jūras.» Domājams, ka Zaharova atsaucas uz ASV vai Lielbritāniju. Viņa piebilda, ka visām naidīgajām darbībām būšot sekas.
Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis gan ERR News ceturtdien, 12.janvārī, norādīja, ka pagaidām nav saņemta Krievijas atbilde uz prasību samazināt darbinieku skaitu vēstniecībā. Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) šonedēļ paziņoja, ka, saskaņā ar Vīnes konvencijas prasībām, ir nepieciešama paritāte attiecībā uz personāla apjomu Krievijas vēstniecībā Tallinā un Igaunijas vēstniecībā Maskavā. Ministrija ir nodevusi oficiālu prasību Krievijas vēstniecībai, un tiek sagaidīts, ka mājup dosies 13 diplomāti un astoņi citi darbinieki. Ja tam sekos Igaunijas diplomātu izraidīšana no Maskavas, arī Igaunija atkal pieprasīs personāla samazināšanu.
Briseles neatkarīgais medijs EUobserver ziņojis, ka paritātes principus jau pielieto Lietuva un Čehija. Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis (Jan Lipavsky) sacīja:
«Mēs atbalstām Igaunijas lēmumu. Ņemot vērā kopīgo Šengenas zonu, un Krievijas un tās diplomātijas aizsegā spiegojošo personu radītos draudus, jau sen bija laiks otrajai izraidīšanas kārtai.»
Tiesa, tas nav vienprātīgs viedoklis. Saskaņā ar EUobserver, kāds anonīms avots Beļģijas parlamentā sacījis, ka šāda rīcība ir simboliska, un piebilda, ka drīzāk nevēlas savstarpējos apvainojumos balstītu turpmāko izraidīšanu: «Mēs vēlamies turēt acis vaļā un klausīties, kas notiek Krievijā, īpaši šajos laikos.»
Krievijai lielākoties ārvalstīs ir vairāk diplomātu, nekā šīm valstīm Krievijā, pat pēc tam, kad kopumā uz Krieviju atpakaļ nosūtītas ap 300 tās amatpersonu. Tas attiecas arī uz Krievijas diplomātisko misiju Eiropas Savienībā, kurā strādā 35 diplomāti, savukārt Eiropas Savienības birojā Maskavā ir tikai deviņi darbinieki.
Lasiet arī: Igaunija: Krievijas vēstnieka atsaukšana būtu nepārprotams signāls
