Ventspilī apturēta valsts kapitālsabiedrības “Ventas osta” darbība. Uzņēmums strādājis četrus gadus, naudas summas tā darbības nodrošināšanai patērētas prāvas, bet deklarētie mērķi tā arī nav sasniegti.
Satiksmes ministrija lēmusi no šā gada 1.jūlija uz vienu gadu VAS “Ventas osta” saimniecisko darbību apturēt, BNN informāciju apstiprina Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe.
Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes bija paredzēts likvidēt un aizstāt ar jaunizveidotām valsts kapitālsabiedrībām līdz 2023.gada 31.decembrim, taču Satiksmes ministrija rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2024.gada 30.jūnijam. Plānotā VAS “Rīgas osta” līdz pat šim laikam nav nodibināta, bet VAS “Ventas osta” četru gadu laikā tā arī nav spējusi pārņemt Ventspils brīvostas pārvaldības funkcijas, jo bijušas grūtības ar Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju.
Jāatgādina, ka “Ventas osta” tika nodibināta 2019.gada decembrī, lai risinātu ārkārtas situāciju Ventspils brīvostā pēc tam, kad ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica sankcijas Aivaram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskajām personām, tai skaitā arī Ventspils brīvostas pārvaldei. Pēc šī lēmuma ASV Finanšu ministrija sankcijas Ventspils Brīvostai atcēla.
Bija paredzēts, ka VAS “Ventas osta” pildīs ostas pārvaldnieka funkcijas, bet pārejas posmā tā darbosies paralēli ar Ventspils brīvostas pārvaldi. ”Ventas osta” Ventspils brīvostas pārvaldes mantas, tiesības un saistības pārņems pa daļām, arī darbinieki – speciālisti, tehniskais personāls u.c. pāries darbā uz VAS “Ventas osta” pakāpeniski. Četru gadu laikā no minētā nav paveikts praktiski nekas. Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē gan atrodama vēl šā gada janvārī apstiprināta Rīcības plāna 10.versija ar 13 punktiem par to, kā notiks VBP pārvaldīšanas funkciju, tiesību, saistību un pienākumu pieņemšana – nodošana, tomēr pēc BNN neoficiālu avotu sniegtas informācijas nekādas aktivitātes šai sakarā no “Ventspils ostas” puses Ventspils brīvostā neesot bijušas.
“Ventas ostas” galvenais ienākumu avots ir četru kādreizējo VBP līgumu ar kuģu aģentūrām apkalpošana. Pateicoties starp VBP un VO 2020.gada marta beigās noslēgtajam sadarbības līgumam, “Ventas osta” varēja rīkoties ar naudu no četrām kuģu aģentūrām par tonnāžas maksām, kanāla maksām, sanitārām maksām, loču maksām, tilta maksām un ostas maksām pašvaldībai. “Ventas ostas” neto apgrozījums svārstījies no 2,08 miljoni eiro tās pirmajā darbības gadā līdz vairāk kā 3,13 miljoniem 2023.gadā. Sasummējot datus no “Ventas ostas” 2020., 2021., 2022.un 2023. gadu finanšu pārskatiem redzams, ka administrācijas izmaksas četru gadu periodā bijušas 526 287 eiro, vienīgās valdes locekles alga – 178 562 eiro, padomes locekļu atalgojums – 149 899 eiro, bet saimnieciskās izmaksas – 19 978 eiro.
Kas tālāk notiks ar ostu reformu un kādā veidā tā tiks turpināta, skaidrības nav.
Iepriekšējās Saeimas lēmumam par Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu vietā dibināmām valsts kapitālsabiedrībām zudis politiskais atbalsts un izskatās, ka Evikas Siliņas (JV) valdību lielo ostu reforma neinteresē. Arī valdības deklarācijā ostu reforma nav iekļauta. Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) izteicies, ka grasās ostu reformu pārvērtēt.
Tikmēr Satiksmes ministrija norāda, ka diskusijas ar ostu pārvaldēm, pašvaldībām un ostu uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām par ostu pārvaldības reformas turpmākiem risinājumiem turpinās, un kā Rīgas, tā Ventspils ostu pārvaldes pilda likumā noteiktās funkcijas pilnā apmērā. SM arī uzsver, ka ostas ir būtiska daļa Latvijas transporta un loģistikas sistēmā un arī no reformu viedokļa jāskata kopskatā ar kopējo transporta nozares pārvaldības reformas virzību un tās modeļiem.
