EK kritizē Poliju un Ungāriju par nepietiekamu demokrātiju

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 5.jūlijā kritizējusi Poliju un Ungāriju par nepietiekamu demokrātiju, ko vēl vairāk vājinājuši pasākumi, ko veikušas vai nav novērsušas pašreizējās šo valstu valdības.

Lai gan EK ikgadējā ziņojumā par likuma varu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Polijā un Ungārijā konstatēti nelieli uzlabojumi, tajā uzsvērti arī daudzi atlikušie trūkumi.

Ziņojums atspoguļo nesaskaņas starp Briselē bāzētajām ES iestādēm un abām Austrumeiropas valstīm, kas kļuvušas par būtisku bloka problēmu.

35 lappušu garajā ziņojumā Polija pieminēta vairākkārt, jo īpaši saistībā ar tiesiskajiem jautājumiem, kas, pēc EK domām, nav pilnībā atrisināti, neraugoties uz gadiem ilgajiem strīdiem starp Briseli un Varšavu, kā arī saistībā ar ES lēmumu liegt Polijai piekļuvi dažiem ES fondiem.

Ziņojumā teikts, ka joprojām pastāv nopietnas bažas saistībā ar tiesnešu disciplināro kolēģiju, jo pastāvot “pamatotas šaubas” par tās neatkarību. Ziņojumā arī norādīts, ka joprojām pastāv nopietnas šaubas par vairāku augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu amatā. Kritizēta arī Polijā sāktā izmeklēšanu pret tiesnešiem saistībā ar viņu pieņemtajiem spriedumiem.

Ziņojumā teikts, ka,

raugoties nākotnē, nesen Polijā pieņemtais likums rada “nopietnas bažas, ka tas varētu tikt izmantots, lai ietekmētu personu iespēju kandidēt uz valsts amatiem”.

EK arī izvērtēja pagājušajā gadā sniegtos ieteikumus un konstatēja, ka vairākos gadījumos, sākot no tiesu neatkarības un beidzot ar mediju brīvību un pretkorupcijas pasākumiem, nav panākts progress.

Ungārija EK ziņojumā kritizēta salīdzinoši mazāk. Ziņojumā secināts, ka

Ungārijā ir īstenotas dažas likumdošanas reformas un piemēroti daži tiesiskās kontroles un līdzsvara pasākumi, tomēr korupcija joprojām ir problēma.

“Joprojām nopietnas bažas rada tas, ka nav veiktas nopietnas izmeklēšanas saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas skar augsta līmeņa amatpersonas un tām tuvākās personas,” norādīts ziņojumā.

Komisija arī kritizē Budapeštu par pasivitāti žurnālistu neatkarības nodrošināšanā, norādot, ka “nav notikusi nekāda attīstība, lai risinātu dažādās problēmas, kas apdraud mediju plurālismu”.

ES ceturtajā ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu 27 dalībvalstīs konstatēts progress aptuveni divās trešdaļās ieteikumu, taču norādīts, ka joprojām pastāv sistēmiskas bažas par dažām dalībvalstīm.

Lasiet arī: Grībauskaite: Eiropa saka, ka Baltijas valstīm bija taisnība, tomēr atkal mūs ignorē

 
Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas