Rīgas pašvaldības noteikumi par skolēnu uzņemšanu vidusskolu 10. klasēs ierobežo jauniešu iespējas turpināt mācības, jo pašvaldībā ir stingrākas prasības nekā likumā atļauts, norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs uzsver, ka tādā veidā daļai izglītojamo tiks liegta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs.
Tas neattiecas uz izglītības ieguvi neklātienē vai tālmācībā.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīgs ikviens skolēns bez vecuma ierobežojuma, ja ir ieguvis apliecību par pamatizglītību.
Jansons uzsver, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atzinusi, ka Rīgas pašvaldības noteikumi ir pretrunā bērna labākajām interesēm un tiesībām uz izglītību. Piemēram, pulks Latvijas jauniešu ir ieguvuši apliecību par sekmīgu pamatizglītības iegūšanu.
Atbilstoši valsts standartiem viņi var iestāties vidusskolā.
Tomēr Rīgas vidusskolas šobrīd var atteikt uzņemšanu, jo iestāšanās kritēriji to pieļauj, daļēji ignorējot faktu, ka pamatizglītība ir iegūta un apliecība izsniegta. “Aicinām pašvaldību nekavējoties pilnveidot noteikumus un atcelt nepamatotās prasības. Ikvienam, kas ieguvis pamatizglītību, ir tiesības bez maksas iegūt arī vidējo izglītību. Rīga nav izņēmums,” spriež Jansons.
Tiesībsargs raksturo ar piemēru: ja skolēnam pamatskolas beigšanas apliecībā ir četrinieks latviešu valodā, savukārt valsts pārbaudījumi ir nokārtoti labi, vai izcili, ar šādiem rezultātiem tāpat nebūs iespējas iekļūt kādā no Rīgas vispārējām vidusskolām.
Jansons skaidro, ka Rīgas pašvaldībai ir prasība – gada vērtējums latviešu valodā apliecībā par vispārējo pamatizglītību nav zemāks par piecām ballēm.
Tiesībsarga ieskatā pašvaldības rīcība aizskar bērnu tiesības uz izglītību vairāku iemeslu dēļ. Uzņemšanas kritēriji neatbilst iekļaujošās izglītības būtībai un mērķim, jo izglītojamiem, kuri ir spējīgi, piemēram, eksaktajos priekšmetos, bet nav spējuši pietiekami labi nokārtot pārbaudījumus valodās, faktiski ir liegta iespēja turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību Rīgā.
Arī opcija iegūt izglītību neklātienes un tālmācības formā nav līdzvērtīga iespējai iegūt vidējo izglītību klātienes formā.
Jansona ieskatā, šādu kritēriju pamatā ir bijusi pašvaldības vēlme celt izglītības kvalitāti, taču nav pieļaujams kvalitāti uzlabot tādējādi, ka no izglītības iestādēm tiek izslēgti skolēni, kuri atsevišķās disciplīnās ir mazāk spējīgi.
Tāpat tiesībsargs uzsver, ka Rīgas pašvaldība nav vērtējusi bērnu labākās intereses,
bet gan pārlikusi atbildību par iespēju tikt uzņemtiem vispārējās vidusskolās uz bērniem, liekot viņiem pierādīt savas tiesības uz vispārējās vidējās izglītības iegūšanu.
Vienlaikus būtu jānovērš situācijas, kad visas pašvaldības vidējās izglītības iestādes nosaka augstākus uzņemšanas kritērijus, nekā tie, kas nepieciešami pamatizglītības iegūšanai, tādējādi liedzot brīvi pieejamu vidējo izglītību pašvaldībā.
Tiesībsargs arī atzīmē , ka noteikumus pašvaldība pieņēmusi trīs mēnešus pirms mācību gada beigām, neiesaistot izglītojamos un viņu vecākus, tādēļ nevar atzīt, ka pašvaldība ir ievērojusi labas pārvaldības principu.
Valstī noteiktās prasības par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamiem jāiegūst vērtējums visos mācību priekšmetos, nosaka, ka vērtējums nedrīkst būt zemāks par četrām ballēm vairāk kā vienā mācību priekšmetā un vērtējums visos valsts pārbaudījumos.
Tiesībsargs norāda, ka sākot ar 2022./2023. mācību gadu, pirmo reizi visi valsts pārbaudes darbi vispārējā pamatizglītībā tiek organizēti centralizēti. Šogad valsts noteiktie pārbaudes darbi, beidzot 9. klasi, ir valsts pārbaudes darbs latviešu valodā; valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) un valsts pārbaudes darbs matemātikā.
Lai iegūtu vērtējumu valsts pārbaudes darbā, darba kopvērtējumam jābūt vismaz 10%.
Tādējādi izglītojamais saņem pamatizglītības sertifikātu latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, ja katrā no valsts pārbaudes darbiem ir saņēmis vismaz 10%.
Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments 2023. gada 1. martā pieņēma iekšējos noteikumus, kas paredz, ka vispārējās izglītības iestādēm ir tiesības kā uzņemšanas kritērijus noteikt iestājpārbaudījumu rezultātus vai vērtējumus mācību priekšmetos pamatizglītības sertifikātā.
Abos gadījumos izglītojamo var uzņemt, ja mācību sasniegumi, beidzot 9. klasi, atbilst šādiem kritērijiem:gada vērtējumi apliecībā par vispārējo pamatizglītību visos mācību priekšmetos nav zemāki par četrām ballēm, gada vērtējums latviešu valodā apliecībā par vispārējo pamatizglītību nav zemāks par piecām ballēm un vērtējums katrā mācību priekšmetā pamatizglītības sertifikātā nav zemāks par 35%.
Savukārt no 2024./2025.mācību gada vērtējums katrā mācību priekšmetā pamatizglītības sertifikātā nedrīkstēs būt zemāks par 40%.
Tiesībsargs norāda, ka šādi uzņemšanas kritēriji – iestājpārbaudījuma rezultāts vai iegūais vērtējums centralizētajos eksāmenos pamatizglītības sertifikātā attiecības uz visām Rīgas valstspilsētas pašvaldības dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu klātienes formā un uzņems izglītojamos 10. klasē 2023./2024. mācību gadā.
Uzņemšanas kritēriji neattiecas uz programmām, kuras tiek īstenotas neklātienes un tālmācības formā.
Lasiet arī: Tiesībsargs: Vecākiem ir jāatsakās no “neveselīgas tradīcijas” apdāvināt skolotājus
