Apstākļos, kad valdošās koalīcijas partijas pagaidām nav spējušas vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, “nevar izslēgt” arī no Jaunās vienotības (JV) piedāvātu prezidenta amata kandidātu. Tā trešdien, 10. maijā, intervijā TV3 izteicās viens no partiju apvienības līderiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Pašlaik kandidātus ir apņēmušies virzīt divi no trim koalīcijas partneriem – Apvienotais saraksts (AS) Valsts prezidentam amatam apņēmies virzīt uzņēmēju, AS dibinātāju Uldi Pīlēnu, savukārt Nacionālā apvienība (NA) – pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Kariņš vērtēja, ka partiju starpā kompromisa gars šajā jautājumā vēl nav nobriedis. Šādos apstākļos nevarot izslēgt, ka arī JV parādās savs kandidāts
– vai arī atbalstāms kļūst pagaidām publiski neatklātais partijas Progresīvie kandidāts.
“Pārsteigumi var būt dažādi. Šobrīd es neko izslēgt nevaru,” sacīja Kariņš. JV pārstāvis gan atzīmēja, ka vēl atlikusi nepilna nedēļa kandidātu izvirzīšanai, kas politikā esot ilgs laiks, un varot būt visādi pavērsieni.
Kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam sākās 9.maijā, tā noslēgsies nedēļas nogalē. Vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Dienu pirms kandidātu izvirzīšanas sākuma koalīcijas partiju pārstāvji atzina, ka koalīcijā nemainīgi saglabājas nevienprātība par šo jautājumu un līdz šim valdības partijām nav izdevies kopīgi vienoties “par vienu, par otru vai pat kādu citu” pretendentu.
Jau vēstīts, ka pirmais ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu pieteica Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav drošs. Vēlāk arī Levits paziņoja, ka ir gatavs kandidēt uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā. Levitam atbalstu sola NA un JV, līdz ar to arī viņam pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai.
Lasiet arī: Tavara ieskatā, valdība nekristu pēc Pīlēna ievēlēšanas par Valsts prezidentu