Beļģija ir kārtējā politiskā haosa priekšā, un šoreiz draudošās krīzes iemesls ir ārlietu ministres Hadžas Labibas (Hadja Lahbib) iesaiste vīzu izsniegšanā Irānas diplomātiem, raksta Politico.
Daži ārlietu ministres koalīcijas partneri cer sagaidīt ministres atvainošanos par to, kā viņa rīkojās, uzņemot Irānas delegāciju, kas jūnijā apmeklēja samitu Briselē. Ja tāda netiks sagaidīta, tas var nest sekas, kas ir tālejošākas par Labibas atkāpšanos. Kāda beļģu amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, Politico sacīja: “Hadžas Labibas palikšana ir valdības izdzīvošanas jautājums.”
Labiba uguni uz sevi izsauca ar vīzas piešķiršanu 14 Irānas amatpersonām,
tostarp stingram Irānas režīma aizstāvim un Teherānas mēram Alirezam Zakani, lai tās varētu apmeklēt Briseles Urbāno samitu. Notikušais jau licis atkāpties Briseles valsts sekretāram Paskālam Smetam (Pascal Smet).
Iepriekšējā Labibas skaidrošanās parlamenta priekšā nav pārliecinājusi ne opozīcijas pārstāvjus, ne koalīcijas partnerus, lai gan Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro (Alexander De Croo) pagājušajā nedēļā centās pārliecināt likumdevējus, ka pārpratums ir atrisināts.
De Kro koalīcijas partneriem lielākā problēma vairs nav vīzu izsniegšana kā tāda, bet gan tas, kā Labiba tika galā ar izraisīto reakciju. Jo īpaši zaļie un sociālisti apsūdz ministri caurskatāmības trūkumā.
Teorētiski, patiesa atvainošanās varētu būt pietiekama, lai aizmirstu notikušo. Tomēr tas nav pieņemami Labibas partijas vadītājam Georgam Luijam Bošezam (Georges-Louis Bouchez), kurš uzsvēris, ka ministre nav paveikusi neko nosodāmu. Viņš pats izvēlējās bijušo reportieri bez politiskās pieredzes, lai ieceltu ārlietu ministres amatā. Ja citi koalīcijas partneri prasīs Labibas atkāpšanos,
Bošezs ir apņēmies atsaukt savu partiju no koalīcijas, kas nozīmēs, ka Beļģijas valdībai vairs nebūs vairākuma.
Lai gan lielākā daļa valdošo partiju vēlas izvairīties no koalīcijas šūpošanas, viņus nepamet sajūta, ka atgriezties pie normāla darba arī vairs nav iespējams. Labibai esot jādara kas vairāk par atvainošanos, un vismaz nopietni jāapsver, vai viņa maz ir piemērota ārlietu ministres amatam.
Atkāpšanās vai valdības sabrukums atstātu iespaidu arī uz visu Eiropas Savienību (ES). Labiba, kura ir ārlietu ministre, ES lietu ministre un tirdzniecības ministre, ir atslēgas cilvēks beļģu prezidēšanai ES padomē 2024.gada pirmajā pusē. Beļģu politiķi cer izvairīties no scenārija, ka ļoti īsā laikā nāktos sagatavot citu personu tik plašām padomes sanāksmēm. Tiesa, daži Beļģijā joko, ka ir bijis arī sliktāk. Kad Beļģija 2010.gadā bija prezidējošā ES padomes valsts, tai pat nebija oficiālas valdības.
Lasiet arī: EP apšauba Ungārijas gatavību vadīt prezidentūru
