Sprūds: Latvijas – Krievijas attiecībās nauda turpina nesmirdēt

Pērn Latvija bija viena no nedaudzajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurai ar Krieviju palielinājās importa un eksporta apjomi, raidījumā Kārtības rullis paudis Saeimas deputāts Andris Sprūds (Progresīvie).

Politiķis skaidroja, ka, neskaitot Latviju, vēl divām ES valstīm – Bulgārijai un Slovēnijai – 2022. gadā pieauga eksporta apjomi uz Krieviju.

Sprūds uzsvēra, ka, neskatoties uz esošo ģeopolitisko situāciju, bizness turpinās.

“Biznesā patiesībā noticis pat pieaugums. Nacionālās apvienības (NA) vadītajai Ekonomikas ministrijai (EK) būtu jādomā un jārūpējas par to, lai kara apstākļos mums nebūtu ne tikšanās ar sankcionētiem oligarhiem, ne arī tirdzniecības apjoma ar agresorvalsti pieaugums,” sprieda Sprūds un

piebilda, ka arī iepriekš vairākkārtīgi norādījis, ka diemžēl “nauda turpina nesmirdēt Latvijas – Krievijas attiecībās”.

Savukārt NA deputāts Rihards Kols pauda, ka Progresīvajiem kā partijai ir visas iespējas iesniegt likumprojektu, kas uzdotu valdībai slēgt Latvijas – Krievijas robežu. “Uzdodiet par pienākumu slēgt robežas un argumentējiet, kāpēc tas būtu jādara. Bet jūs [Progresīvie] to nedarāt, tā vietā kādam citam, piemēram, EK tas ir jādara,” uzsvēra Kols un piebilda, ka ir nepieciešams arī izprast, kā šādu priekšlikumu iespējams īstenot praksē.

Iepriekš jau vēstīts, ka īsi pirms Līgo svētkiem, stājušās spēkā jaunas ES sankcijas pret Krieviju, kuru mērķis ir sodīt Maskavu par iebrukumu Ukrainā un mazināt tās kaujas spējas. 

Šī ir jau 11. ES sankciju kārta, un

šoreiz tā lielā mērā paredz pasākumus, kuru mērķis ir novērst iepriekš noteikto sankciju apiešanu, taču “melnajā sarakstā” nonācis mazāks skaits Ķīnas uzņēmumu, nekā sākotnēji plānots.

Jaunā sankciju pakete paredz iespēju ierobežot atsevišķu preču eksportu uz valstīm, caur kurām preces, kuru eksports uz Krieviju jau iepriekš aizliegts, tomēr tiek nogādātas Krievijā, apejot tiešos eksporta ierobežojumus, teikts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā presei.

BNN jau rakstīja, ka 2022.gada 24.februārī Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. 

Lasiet arī: Viļņa aicina pastiprināt NATO klātbūtni, ja Prigožins nonāks Baltkrievijā

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas