Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pirmdien, 7. augustā, aicinājā Valsts kontroli (VK) “izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, lai būtu iespējams iegūt visaptverošu informāciju, ko var izmantot par pamatu situācijas sakārtošanai”.
Kā jau ir ziņots, pirmdien arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) parakstīja rīkojumu, kas liek viņa vadītajai iestādei veikt ārkārtas finanšu revīziju šīs valstspilsētas pašvaldībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šim nolūkam nolīgs zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Ministrs uzskata, ka Rēzeknes domes finanšu grūtību pamatā ir tās
nepārdomāti lēmumi par spa centra būvniecību pilsētā.
Par valstspilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču (Kopā Latvijai) pirmdien tika ziņots, ka viņš devies uz Finanšu ministriju, lai tur “aizstāvētu savu”. [Tāpēc ir pieļaujams, ka ministra vēršanās VK varētu būt arī pašvaldības vadītāja vizītes rezultāts.] Aizvadītajā nedēļā notikušajā domes sēdē pagājušajā nedēļā viņš radušās problēmas saknes saskatīja situācija apstāklī, ka ir palielinājušies maksājumi par kredītiem, tāpat – paaugstinājušies elektroenerģijas un apkures tarifi.
Rēzeknes domes opozīcija pieprasīja Sprindžukam izvērtēt pilsētas finanšu situāciju, uz uzmeklēšanas laiku atstādinot domes priekšsēdētāju. Ministrs ziņoja medijiem, ka, pirmdien tiekoties ar Bartaševiču, viņš uzklausīja Rēzeknes domes vadītāju par pašvaldības budžeta stāvokli un “pieņēma zināšanai Bartaševiča sniegto informāciju par jau veiktajām darbībām pašvaldību budžeta stabilizēšanai”.
Sprindžuks valstspilsētas domes priekšsēdētāju aicināja steidzamības kārtā izskatīt pašvaldības budžeta stabilizācijas plānu domes sēdē un gūt tās atbalstu. Ministrs uzsvēra, ka “primāri jānosedz izdevumi Likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildei!” Bartaševičs apsolīja sagatavot un izskatīt šādu plānu 10.augusta domes sēdē un informēt ministru par turpmāko rīcību.
Ašeradens savukārt vēsta, ka ir vērsies ar šādu aicinājumu VK, jo Finanšu ministrija (FM) ir konstatējusi vairākus riskus Rēzeknes pašvaldības finanšu situācijai.
Starp tiem: 1) pašvaldībai ir uzņemtas augstas kreditoru saistības, ir uzsākta projektu realizācija, kuros ir paredzēts būtisks pašvaldības budžeta līdzfinansējums, bet nav gūta pārliecība, ka visas pašvaldības uzņemtās saistības ir iekļautas šā gada budžetā; 2) pašvaldībai ir apturēti vairāki maksājumi Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos, 3) saskaņā ar pašvaldības ceturkšņa pārskatos sniegto informāciju uz 30.jūniju
pašvaldībai ir kavēti maksājumi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā,
tajā skaitā – arī SIA Rēzeknes Siltumtīkli. Tāpat pašvaldība pie augstām aizņēmuma saistībām turpina plānot jaunus projektus vai esošu projektu papildizmaksas.
Papildus šai informācijai FM ir saņēmusi arī Rēzeknes domes opozīcijas deputātu iesniegumu par to, ka pašvaldības budžetā ir izveidojies deficīts, kas apdraud pašvaldības funkciju izpildi. Tāpat FM ir saņēmusi iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem pašvaldībā, kas tika nodots tiesību sargājošām iestādēm izvērtēšanai.
Rēzeknes domei jau tika pieprasīts līdz 22.jūnijam iesniegt apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, uzdots izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijai. Pašvaldība ir lūgusi termiņa pagarinājumu līdz augustam. Informācija par dotā uzdevuma izpildi vēl nav saņemta.
Lai FM operatīvi sekotu līdzi Rēzeknes pašvaldības finanšu situācijai, tai lūgts līdz katra mēneša 23. datumam iesniegt ministrijā informāciju par kavētajiem maksājumiem.
Finanšu ministra paziņojumā tiek atgādināts, ka – saskaņā ar likumu Par pašvaldību budžetiem – pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu.
Situāciju Rēzeknē apsprieda arī pirmdien notikušajā valdošās koalīcijas partiju sanāksmē.
Lasiet arī: No dažādām Rēzeknes pašvaldības struktūrām plānots atlaist aptuveni 60 darbinieku
