Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators Augstsprieguma tīkls (AST) ir aprēķinājis, ka katrs mēnesis 2023.gadā, kamēr nebūs stājušies spēkā uzņēmuma jaunie tarifi, tam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus.
To AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone otrdien, 28.novembrī, paziņoja. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
izstrādātajā projektā AST tarifu plānots palielināt 2,1 reizi.
Savukārt sadales sistēmas operators Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Pašreiz paredzēts, ka AST tarifs varētu stāties spēkā 2023.gada 1.martā, bet Sadales tīkla tarifs – 2023.gada 1.jūlijā.
Jēkabsone skaidroja, ka atbilstoši regulējumam AST esošais tarifs ir spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim un 2023.gada 1.janvārī jāstājas spēkā jaunajam tarifam. Viņa uzsvēra, ka AST tas ir pēc iespējas ātri jāpārskata, jo šobrīd spēkā esošais tarifs nesedz uzņēmuma izmaksas.
Šobrīd izstrādātājā tarifu projektā ir iekļauta pārslodzes maksas izmantošana 54,3 miljonu eiro apmērā, Eiropas Savienības līdzfinansējums 300 miljonu eiro apmērā, kā arī efektivizācijas pasākumi un izmaksu optimizācija. Savukārt tarifā vēl nav iekļauts atbalsts elektroenerģijas cenai 50% apmērā, kas piemērojams virs cenas 160 eiro par megavatstundu, kā arī aktuālā elektrības cenas prognoze.
Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka uzņēmums jau pēdējo četru gadu laikā ir veicis reorganizāciju, darbinieku skaita optimizāciju, tehnisko bāžu samazināšanu. Vienlaikus viņš pauda, ka, pārplānojot un uz nākotni fiksējot elektrības cenas, varētu sasniegt 15% samazinājumu iesniegtajā tarifu projektā.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis Saeimas komisijai skaidroja, ka šobrīd ir redzami veidi, kā, mainot pieeju, samazināt tarifu pieaugumu. To varētu izdarīt, piemēram, mainot pieņēmumus attiecībā uz nākotnes elektroenerģijas cenām.
Arī Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova izteicās, ka ir jāatrod veidi, lai piedāvātie tarifi būtu pēc iespējas mazāki.
Ja AST un Sadales tīkls nevarēs atrast papildu ietaupījumus, risinājums jārod valstij.
Viņa skaidroja, ka pašreiz ir identificēti deviņi iespējamie virzieni iesniegto tarifu samazināšanai, un līdz 20.decembrim Ministru prezidentam iesniegs analīzi, kurš no risinājumiem varētu būt labāks.
Vairāki deputāti norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc valsts kapitālsabiedrības laikā, kad valstī ir augsta inflācija un būtiski kāpj enerģētikas cenas, savos ienākumos ierēķina arī peļņu. Jēkabsone skaidroja, ka šobrīd AST ir ar likumu noteikta, regulēta peļņa.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone sēdes noslēgumā teica, ka komisija aicina AST un Sadales tīklu steidzami koriģēt un iesniegt jaunus tarifu projektus, ņemot vērā to ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju, atjaunīgo ražošanu un mājsaimniecību finansiālo slogu.
Tāpat komisija aicina Finanšu ministriju izvērtēt, vai tarifu koriģēšanas rezultātā būs vajadzīgi kādi atbalsta pasākumi sabiedrībai, un ja ir, tos virzīt uz Ministru kabinetu. Matisone mudināja AST un Sadales tīklu uzlabot savstarpējo komunikāciju, ņemot vērā, ka primāri ir nodrošināt pakalpojumu sabiedrībai, nevis gūt peļņu.
Lasiet arī: Kariņš pieprasa izvērtēt iespējas koriģēt AT un ST tarifu projektus