Divu trešdaļu tiesu darbinieku streiks nozīmētu būtisku tiesu darbu palēnināšanos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma ceturtdien, 12.janvārī, uzsvēra Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Viņš skaidroja, ka tiesu sistēmas naudas pārvaldība līdz šim ir bijusi izpildvaras rokās, kas
uz tiesu darbiniekiem skatījusies kā uz ierēdņiem, neskatoties uz lielajām prasību atšķirībām.
Tāpat pēdējos 10-15 gados tiesnešu palīga loma ir būtiski augusi, un kāpušas arī prasības pret tiesneša amata kandidātiem. Minētais vairs neatbilst tām algām, kas bija pirms 20 gadiem. Līdz ar to notikusi attīstība, bet finansiāli nevar konkurēt ne vien ar advokātu birojiem, bet arī valsts pārvaldi.
Strupišs akcentēja, ka atalgojuma celšanas kontekstā
īpaša uzmanība būtu jāveltī darbiniekiem, kas «uz papīra» saņem 900–1200 eiro.
AT priekšsēdētājs gan piekrita, ka valsts pārvaldē īstenojamā atalgojuma reforma ļāvusi būtiski kāpināt atalgojumu, piemēram, ministriem, deputātiem, un pozitīvas izmaiņas jutīs arī tiesu sistēma, beidzot tuvinoties divu Satversmes tiesas spriedumu izpildei, kas paredzēja sakārtot tiesnešu algas.
Tomēr apmēram divas trešdaļas tiesu darbinieku savās vēstulēs ir rakstījuši par iespējamiem streikiem, ja netiks kāpināts viņu atalgojums. «Ja divas trešdaļas darbinieku streiko, tas viennozīmīgi nozīmē to, ka tiesu darbs būtiski tiks traucēts, palēnināsies, jo tiesnesim pašam būs jādara visi darbi».
Strupišs cer uz politiskās kultūras un izpratnes attīstību, domājot par pietiekamu tiesu sistēmas finansēšanu. «Ja cilvēkam ir caura kabata un lieli ienākumi, tie tik un tā birst ārā. Līdz ar to pirmais, kas jādara, ir jāaizlāpa kabata, nevis jāpalielina ienākumi. Būtībā tiesībsargājošo institūciju sistēmas sakārtošana sakārto arī valsts pamatus, savukārt līdz tam būs grūti apkarot dažādas noziedzīgas darbības, kas savukārt rada negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku un budžetu,» pauda AT priekšsēdētājs.
Vienlaikus tiesu sistēma sastopas ar labi sagatavotu tiesneša amata kandidātu trūkumu. Strupišs skaidroja, ka šis jautājums jārisina ar augstākās izglītības iestādēm, jo patlaban tikai apmēram 7% kandidātu «tiek cauri sietam». Līdz šim prioritāra bija tiesnešu atlases sistēmas sakārtošana, bet šogad plānots pievērsties juridiskās izglītības kvalitātes celšanai.
Tiesību zinātnē ir jābūt ļoti stingrām prasībām, lai tiesu sistēmas amatu kandidātiem būtu pārskats par visu tiesību sistēmu, ne tikai viena ļoti šaura specializācija. Strupišam grūti pateikt, kur ir problēma pašreizējā tiesībzinātņu izglītībā. Iespējams, tā saistīta ar studējošo nodarbinātību līdztekus studijām.
Strupiša ieskatā Latvijā var atrast augstas raudzes tieslietu zinātņu speciālistus, kas varētu pasniegt topošajā Tieslietu akadēmijā, kuras galvenais uzdevums būtu sagatavot tiesnešus. Daļai pasniedzēju arī būtu jābūt labiem tiesnešiem.
AT priekšsēdētājs arī norādīja, ka tiesu sistēma mēģina iet uz īsākiem lietu izskatīšanas termiņiem, bet tam ir vairāki šķēršļi, piemēram, lietā iesaistīto atrašanās ārzemēs. Runāts arī par to, kā rīkoties, ja rodas šaubas par to, vai lietās iesaistītie negodprātīgi neizmanto iespējas it kā slimības dēļ neierasties uz tiesas sēdēm. Līdz šim ļoti retās reizēs tiesneši, esot ļoti nokaitināti, vērsušies ar šādu gadījumu pārbaudēm, skaidroja Strupišs.
Iepriekš vēstīts, ka tiesu darbinieki aicina valdību rast iespēju 2023.gadā katrai tiesu darbinieku kvalifikācijas pakāpei noteikt proporcionālu darba algas paaugstinājumu vismaz 24% apmērā. Strupišs iepriekš norādīja, ka Tieslietu padome saņem vēstules no pirmo instanču tiesnešu palīgiem, kuri sūdzas par noteikto algu, kas, viņuprāt, ir zemā līmenī.
«Viņi vēlas algu pieaugumu vismaz par 30% un, nesaņemot to, sola rīkot streiku,” uzsvēra AT priekšsēdētājs, piebilstot, ka par šo jautājumu var lemt tikai tieslietu ministrs. Tādēļ ir svarīgi panākt pirmo instanču tiesu neatkarību no izpildvaras organizatoriskos jautājumos.
Lasiet arī: Valsts policijā patlaban trūkst aptuveni 1700 darbinieku