Briselē valda iespaids, ka Ungārija un Austrija ir cieši saistītas dažādos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Krieviju vai Izraēlas-Hamās konfliktu, kādam diplomātam valstu nostājas pielīdzinot vēsturiskās Austroungārijas duālās monarhijas atdzimšanai, trešdien, 13.decembrī, raksta Politico.
Kritiķi apgalvo, ka Austrija Ungārijas nostāju Ukrainas jautājumā izmanto savtīgos nolūkos. Austrijas reputāciju Briselē ir sarežģījis ne tikai tās nesenais solis Ukrainas jautājumā, Karlam Nēhammeram (Karlm Nehammer) paziņojot, ka Austrija iestājas pret sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par pievienošanos ES, bet arī tās gadiem ilgā Bulgārijas un Rumānijas bloķēšana ceļā uz Šengenas zonu, Ungārijai atbalstot abu valstu iekļaušanu brīvās kustības zonā.
Austrijas atkāpšanās no gaidītās vienprātības rada bažas par iespējamām pārmaiņām ES dinamikā un rada satraukumu Briselē. Austrija, neskatoties uz atsevišķiem izgājieniem, parasti ir atbalstījusi ES liberālo domu gājienu.
Tomēr bažas par Austroungārijas atdzimšanu šķiet nepamatotas.
Austrijas valdības amatpersonas ar aizvainojumu uztver salīdzinājumus ar Ungārijas līderi, kuru viņi uzskata par autoritāru. “Mēs cenšamies saprasties ar Orbānu, jo viņš ir mūsu kaimiņš, taču tas nenozīmē, ka mums tas patīk,” saskaņā ar Politico sacīja kāda Austrijas amatpersona.
Austrijas nesenais “cepiens” par Ukrainu Briselē ir saistīts ar Austrijas interesēm Bosnijā un Hercegovinā. Austrija uzskata, ja pievienošanās sarunas tiks uzsāktas ar Ukrainu, tās jāsāk arī ar Bosniju un Hercegovinu, ar kuru tai ir ekonomiskas un politiskas saites.
Austrijas Eiropas lietu ministre Karolīne Eštadlere (Karoline Edtstadler) vizītes laikā Sarajevā uzsvēra Bosnijas un Hercegovinas iestāšanās ES ģeopolitisko nepieciešamību.
Ņemot vērā to, ka Austrija atrodas netālu un vēsturiski ir veikusi miera uzturēšanas pasākumus bijušajā Dienvidslāvijā, Austrija uzskata, ka
Rietumbalkānu integrācija ES ir būtiska reģiona stabilitātei un Krievijas ietekmes mazināšanai.
Lai gan Bosnija un Hercegovina ir pasludināta par ES kandidātvalsti, valstī joprojām pastāv bažas par tiesiskuma problēmām, un pirms sarunu sākšanas tai tās jārisina. Austrijas mērķis ir izmantot šīs nedēļas ES samitu, lai nemanāmi virzītu Bosnijas un Hercegovinas kandidatūru uz priekšu.
Kāda Austrijas amatpersona apgalvojusi, ka viņu nolūks nav kavēt Ukrainas ceļu uz ES, piebilstot, ka tas būtu tas pats, kas “stāvēt priekšā kravas vilcienam,” Austrija tikai vēloties klusītēm pievienot Bosniju “vilciena aizmugurē,” teikusi amatpersona.
Tomēr, tuvojoties vēlēšanām, kas paredzētas nākamajā rudenī, rodas bažas par Austrijas politisko virzību. Pret ES noskaņotā Brīvības partija, kas Orbāna Ungāriju uzskata par paraugu, aptaujās ieņem līderpozīcijas.
Vizītes laikā Budapeštā Brīvības partijas līderis Herberts Kikls (Herbert Kickl) slavējis Ungāriju kā “nacionālās pašnoteikšanās patvērumu un pretestību pret Briseles globālistu iejaukšanos,” raksta Politico.
Neraugoties uz plaukstošo galēji labējo draudzību starp Kiklu un Orbānu, vēsture liecina, ka Austrijas un Ungārijas sadarbība laika gaitā nav bijusi noturīga.
Lasiet arī: Orbāns vēstulē Eiropadomes prezidentam draud saistībā ar Ukrainas kandidatūru ES
