Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Agnese Ruberte publicē un komentē azartspēļu tirgus šā gada pirmā ceturkšņa rezultātus. Tie, apkopojot nozares kapitālsabiedrību operatīvos datus, liecina, ka azartspēļu komersantu apgrozījums trijos mēnešos bija 73,452 miljoni eiro.
Salīdzinājumā ar 2022.gada ceturto ceturksni, nozares apgrozījums ir samazinājies par 3,498 miljoniem eiro jeb sasniedz 95,4% no iepriekšējā perioda apgrozījuma.
“Zemes” azartspēles spēļu zālēs, kazino, bingo zālē un totalizatora likmju pieņemšanas vietās šobrīd Latvijā organizē deviņi operatori, interaktīvās azartspēles – 17 operatori. Būtiskas azartspēļu vietu un iekārtu skaita izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nav notikušas,
izņemot totalizatora likmju vietu skaita pieaugumu.
Šā gada pirmajā ceturksnī tika izsniegtas 16 totalizatora likmju pieņemšanas vietas licences, visas jau darbojošās azartspēļu zālēs, papildinot to piedāvājumu.
Apgrozījums no azartspēļu automātiem aizvadītajā ceturksnī ir 36,516 miljoni eiro jeb 93,9% no iepriekšējā ceturkšņa apjoma. Savukārt totalizatora likmju vietu apgrozījums pieaudzis līdz 0,527 miljoniem eiro jeb 121,4% pret iepriekšējā ceturkšņa apjomu. Pieaugumu veicinājis totalizatora likmju vietu skaita palielinājums. Interaktīvo azartspēļu apgrozījums 2023.gada pirmajā ceturksnī sasniedz 33,915 miljonus eiro – tas ir par 1,208 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Ņemot vērā, ka azartspēļu nozares komersanti ir strādājuši pilnu periodu, salīdzinot ar Covid-19 ierobežojumiem iepriekšējos gados, 2023.gada pirmajā ceturksnī tika pārsniegti plānotie valsts budžeta ieņēmumi no azartspēļu un izložu nodevas un nodokļa maksājumiem. Tie sasniedza 12,65 miljonus eiro. Pārējie nozares komersantu aprēķinātie nodokļi valsts budžetā ir 7,587 miljoni eiro.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija turpina izskatīt iesniegumus preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai. Šā gada pirmajā ceturksnī izsniegtas 94 atļaujas, komersantu loterijās piedāvāto laimestu fondam sasniedzot 247 tūkstošus eiro. Loteriju organizētāju iemaksātā valsts nodeva aizvadītajā ceturksnī ir 60 tūkstoši eiro.
Papildus nozares kontroles un uzraudzības pasākumiem inspekcija turpina sniegt atbalstu personām, kam azartspēļu spēlēšana rada atkarību riskus. Inspekcijas uzraudzībā kopš 2020.gada darbojas Pašatteikušos personu reģistrs, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs var sev brīvprātīgi liegt piekļuvi azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Pašatteikušos personu reģistrā šī gada 1.maijā kopumā bija iekļautas 46 519 personas, no tām aktīvs aizliegums ir spēkā 28 090 personām.
Kopš 2021.gada maija arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) reģistrā iekļautās personas nedrīkst piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs. Vidēji 10% no UGF reģistrā iekļautajām personām vēlējušās spēlēt azartspēles, bet piekļuve tām ir bijusi liegta.
Inspekcijas psiholoģe Elīna Brila 2023.gada pirmajā ceturksnī sniegusi 199 valsts apmaksātas klātienes konsultācijas un 42 attālinātas konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem, kā arī 453 telefona konsultācijas par iespējām iekļaut vai dzēst konkrētas personas datus no Pašatteikušos personu reģistra.
Lasiet arī: Azartspēļu nozares apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro
