Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) Eiropas vēlēšanu kampaņa saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, kas saistīti ar nesen notikušajām pusaudžu slepkavībām, ar narkotikām saistītām apšaudēm, paaugstinātiem terorisma draudiem un nāvējošiem protestiem Jaunkaledonijā. Makrons cīnās ar Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) galēji labējās partijas “Nacionālais rallijs” (RN) pieaugošo popularitāti, kas aptaujās ieņem līderpozīcijas, trešdien, 22.maijā, vēsta “Politico”.
Tuvojoties 9.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vairāki laikrakstu virsraksti ar bažām par drošību turpina graut Makrona stratēģiju.
“Ja šodien pajautāsiet saviem vecākiem, vecvecākiem vai draugiem, par ko viņi runā, tā nebūs Eiropa,” jo sabiedrības bažas koncentrējas uz vietējiem incidentiem, piemēram, neseno apšaudi, kurā bruņoti vīrieši nogalināja divus policistus, norādīja Benžamēns Hadads (Benjamin Haddad) no Makrona partijas “Renesanse”.
Viņš uzsvēra nepieciešamību parādīt, ka Eiropa var risināt šādus jautājumus, izmantojot sadarbības mehānismus.
“Galēji labējie ir vislielākie ieguvēji, kad iekšējie drošības jautājumi tiek izvirzīti politisko debašu centrā,”
sacīja Kristians Muanna (Christian Mouhanna), franču sociologs, kura pētījumi veltīti drošības jautājumiem.
Lai gan ilgtermiņā noziedzības un vardarbības tendences Francijā samazinās, neseno vardarbīgo notikumu dramatiskais raksturs un plašais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ir dominējis publisko vidi, un ziņu plūsma ir nodrošinājusi provokatīvu materiālu galēji labējo partiju kampaņai.
Sākot jau ar pagājušo vasaru, kad visā valstī notika sadursmes pēc tam, kad policists nošāva 17 gadus vecu jaunieti. Pagājušajā mēnesī kādā Parīzes priekšpilsētā līdz nāvei tika piekauts 15 gadus vecs jaunietis, kuru, kā tiek apgalvots, piekāva četri vīrieši vecumā no 17 līdz 20 gadiem. Dažas nedēļas vēlāk tika nogalināts 22 gadus vecs jaunietis, kuru, kā apgalvo, nogalināja divi pusaudži, kas bija viņu ievilinājuši, izmantojot iepazīšanās portālu.
Aprīlī kāds 15 gadus vecs zēns tika nāvējoši sadurts ar nazi pēc tam, kad atteicās atdot savu telefonu uzbrucējam, kurš, kā ziņots, bija “afgāņu izcelsmes zēns”. Šī incidenta dēļ galēji labējās NR priekšsēdētājs pieprasīja apturēt afgāņu imigrāciju, apgalvojot, ka šī grupa Francijas sabiedrībai “nedod nekādu pievienoto vērtību”.
Francijas valdība ir piekopusi asu retoriku pret Krieviju un stingru proukrainisku nostāju,
kā arī apsūdzējusi galēji labējos par atbalstu Kremlim, un Makrona ieceltais premjerministrs Gabriels Atāls (Gabriel Attal), runājot par RN trīskārtējo prezidenta amata kandidāti Lepēnu un viņas partiju, februārī apšaubīja, vai “Vladimira Putina karaspēks gadījumā jau nav mūsu valstī”.
Vēlāk tajā pašā mēnesī Makrona partijas ES galvenā kandidāte Valērija Ajēra (Valérie Hayer) savu kampaņu pozicionēja kā izteikti proeiropeisku, kuras mērķis ir aizsargāt Eiropu no Putina un viņa sabiedrotajiem.
Nesen veiktajā “Odoxa” aptaujā, kurā 15.-16.maijā piedalījās 1000 respondentu, noskaidrojās, ka tikai 10% Francijas vēlētāju uzskata, ka karš Ukrainā ir galvenais jautājums ES vēlēšanās, bet
35% par prioritāti uzskata drošību, analītiķiem norādot, ka bažas par Francijas iekšpolitiku aizēno globālos jautājumus.
Neraugoties uz Makrona centieniem parādīt stingru attieksmi pret noziedzību, “Odoxa” aptauja liecina, ka 70% respondentu uzskata, ka valdības rīcība drošības jomā ir nepietiekama.
Galēji labējā RN gaidāmajās ES vēlēšanās varētu iegūt vairāk nekā 30% balsu, bet Makrona “Renesanse” atpaliek ar vien 16%.
Lasiet arī: BNN fokusā | Kā partijas sola izvest Latviju saulītē. Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmu apskats
