Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) par iebildumiem pret tieslietu reformu no amata atbrīvojis Izraēlas aizsardzības ministru, un tas ne vien izraisījis plašus protestus Telavivā, bet arī licis satraukties Baltajam namam, raksta Politico.
Vašingtona aicināja Izraēlas līderus pēc iespējas ātrāk atrast kompromisu, lai stabilizētu situāciju valstī. ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve Adriana Vatsone (Adrienne Watson) informēja: «Mēs esam ļoti noraizējušies par notikumu attīstību Izraēlā, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību rast kompromisu. Kā prezidents nesen apsprieda ar premjerministru Netanjahu, demokrātiskās vērtības vienmēr ir bijušas, un tām arī jāpaliek par ASV un Izraēlas savstarpējo attiecību stūrakmeni.»
Nekārtības Izraēlā sākās, kad Netanjahu atgriezās izteikti labējās valdības vadībā un paziņoja par plānu sākt tieslietu sistēmas reformas.
Netanjahu rosinātās izmaiņas praktiski atņems Izraēlas augstākajai tiesai neatkarību,
un lielā mērā padarīs valsts tiesu sistēmu bezspēcīgu, jo valdībai būs iespēja virzīt likumus, kurus tiesneši nevarēs un nedrīkstēs atcelt vai pārskatīt. Protesti pret iespējamajām izmaiņām notiek jau nedēļām ilgi. Oponenti Netanjahu plānu kritizējuši kā pret demokrātiju vērstu, un norādījuši, ka izmaiņas piešķirs Netanjahu milzīgu varu laikā, kad viņš ir saistīts ar apsūdzībām krimināllietās. Bijušais Izraēlas premjerministrs Ehuds Baraks (Ehud Barak) marta sākumā sacīja: «Tas ir uzbrukums mūsu demokrātijas sirdij un dvēselei.» Baraks aicināja Izraēlas iedzīvotājus rīkot plašus protestus, lai nepieļautu likuma izmaiņu stāšanos spēkā.
Sestdien, 25.martā, Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants (Yoav Gallant) izteicās pret reformām, un jau dienu vēlāk, 26.martā, Netanjahu viņu atbrīvoja no amata. Premjerministrs paziņoja, ka visiem jārīkojas vienoti. Uzreiz pēc tam Izraēlas lielākajās pilsētās uzliesmoja protesti.
Mediji ziņoja, ka protestētāji Telavivā bloķējuši galveno ielu un aizdeguši ugunskurus,
savukārt Jeruzalemē ļaudis pulcējās pie Netanjahu mājas.
ASV paziņojušas, ka nepiekrīt Netanjahu pašreizējai politikai, bet tas neizjauks abu valstu attiecības. Ņemot vērā ASV tuvās attiecības ar Izraēlu, un ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācijas vispārējo pieeju izvairīties no Tuvo austrumu sabiedrotā kritizēšanas, arī Baltā nama paziņojums bija nosacīti mērens. Vašingtona apzinās, ka šī Netanjahu vadītā valdība ir īpaši radikāla, bet cerēja, ka premjerministrs spēs to savaldīt. Netanjahu paziņojis, ka galēji labējie koalīcijas pārstāvji pievienojušies viņam, nevis otrādi, un ka viņš kontrolē situāciju.
Līdz ar to Baltais nams norādījis, ka par notiekošo atbildība būs jāuzņemas premjerministram. Tomēr ASV arī lieliski apzinās, ar kādām problēmām šobrīd saskaras Netanjahu. To vidū ir arī premjerministra vēlme izvairīties no korupcijas apsūdzību tālākas izskatīšanas, kas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ viņš piekritis apmierināt koalīcijas partneru vēlmes.
ASV amatpersonas nav komentējušas, vai Vašingtonai ir konkrēts rīcības plāns saistībā ar notikumiem Izraēlā.
Lasiet arī: Izraēlā norisinās protesti; prezidents aicina atteikties no reformām
