Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts iepriekšējā prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) paziņoja, ka ir atkāpusies no sava amata enerģētikas kompānijas Alexela Group valdē – sakarā ar tās “piespiedu kārtā” veiktajiem sašķidrinātās naftas gāzes iepirkumiem no Krievijas.
Sašķidrinātā naftas gāze (angliski – liquefied petroleum gas, LPG) ir termins divu veidu dabasgāzes – propāna un butāna – apzīmēšanai, un tā ir gāzes un naftas ieguves, kā arī naftas rafinēšanas dabisks blakusprodukts. Tā nav pakļauta pret Krieviju vērstajām Eiropas Savienības sankcijām.
Kaljulaida sociālajos tīklos trešdien, 27.septembrī, ierakstīja, ka pieņēma darbu uzņēmumā, jo viņai interesē “zaļā enerģija” un šādus projektus īsteno arī Alexela. [Pērn šī privātā uzņēmuma apgrozījums bija 620 miljoni eiro – trešdaļa no mūsu enerģētikas giganta Latvenergo apgrozījuma.] Bijusī valsts galva – diplomēta ornitoloģe – savu kompetenci enerģētikā ir sabiedrībai uzskatāmi apliecinājusi, 2002.–2004.gadā vadot valsts uzņēmumam Eesti Energia piederošo Iru koģenerācijas spēkstaciju, kas apgādā ar siltumu lielu daļu no Tallinas.
“Kad aprīlī pievienojos Alexela valdei, imports no Krievijas bija apstājies. Sašķidrinātā naftas gāze – kurai citos tirgos ir ļoti grūti atrast alternatīvas – tika piegādāta no Kazahstānas. Lielākie sašķidrinātās naftas gāzes patērētāji ir pārtikas rūpniecība un zemnieku saimniecības, kas šodien nevar izmantot citu degvielu,” situāciju skaidro Kaljulaida. Taču vasarā radās grūtības iepirkt šo degvielu Kazahstānā, un tādēļ Alexela bija spiesta atkal pirkt naftas gāzi no Krievijas.
“Kamēr uzņēmums atkal sameklēs alternatīvu, paies laiks. Protams,
es nevaru pieņemt darījumus ar Krieviju,
tāpēc šodien iesniedzu atlūgumu,” raksta bijusī Igaunijas prezidente.
“Ceru, ka Alexela, kā arī citi Eiropas uzņēmumi spēs pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no Krievijas energoresursiem. Tam, protams, ir nepieciešama starptautiskā sadarbība un lēmumu pieņemšanas drosme, kā arī Eiropas sankciju mehānisms un lielas investīcijas – īpaši sašķidrinātās naftas gāzes gadījumā. Ja rīkosimies vieni, mūsu pārtikas nozare tiks apdraudēta,” viņa norāda savā paziņojumā.
Alexela valdes priekšsēdētājs Marti Hēls (Marti Hääl) sacīja, ka [ar naftas gāzes iepirkumu Krievijā] uzņēmums ir atgriezies savā sākuma punktā: “Tā kā Eiropā vai Igaunijā tas nav sankcionēts produkts, risinājumus ir grūti atrast. Igaunijas uzņēmumam vienam ir grūti izdarīt to, ko Eiropas ārvalstu politikai līdz šim tas nav izdevies.”
Hēls pateicās Kaljulaidai par sadarbību un sacīja, ka ar viņas aiziešanu uzņēmuma valde zaudē svarīgu ekspertu.
***
Kaljulaida (1969) bija Igaunijas valsts galva no 2016. līdz 2021.gadam, kad šīs valsts parlamentā pārstāvētās – viņas “lecības” aizkaitinātās – partijas vairs neizvirzīja sabiedrībā populāro politiķi uz otru pilnvaru termiņu un par prezidentu tika ievēlēts biologs Alars Kariss (Alar Karis), kurš pirms tam bija Igaunijas Nacionālā muzeja vadītājs.
Viņas izvēle pamest interesantu un labi atalgotu darbu tikai tāpēc, lai ar “krievu gāzi” neaptraipītu savu kādreizējo statusu, krasi disonē ar skandālu ap valdības vadītāju Kaju Kallasu (Kaja Kallas). Politiķe publiski nosodīja Igaunijas uzņēmumus, kas sadarbojas ar Krieviju, bet tikmēr viņas vīra transporta uzņēmums pelnīja ar kravu pārvadājumiem uz Sanktpēterburgu. Šonedēļ ERR publicētā pētījumu firmas Norstat aptauja liecina, ka joprojām divas trešdaļas uzrunāto respondentu vēlas Kallasas demisiju.
Lasiet arī: Igaunijas 2024.gada valsts budžeta izdevumiem plāno 17,7 miljardus eiro
