ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) norādījis, ka Krievijas algotņi Vāgnera grupa izmanto politisko situāciju un nestabilo noskaņojumu Nigērā, raksta britu medijs BBC.
Kopš 26.jūlija, kad militārā hunta gāza Nigēras demokrātiski ievēlēto prezidentu Muhamedu Bazūmu, valstī norisinās arī protesti – gan huntas atbalstītāju, gan prezidenta aizstāvju. Tagad parādījusies informācija, ka apvērsuma organizētāji varētu būt lūguši palīdzību vāgneriešiem, kuri atrodas Nigēras kaimiņvalstī Mali.
Blinkens gan norādīja, ka nedomā, ka apvērsumu rosinājusi Vāgnera grupa. Tomēr politiķis BBC sacīja, ka ASV uztrauc grupējuma iespējamā ietekmes gūšana Sāhelas reģionā:
“Es domāju, ka tas, kas notika un turpina notikt Nigērā, nav Krievijas vai Vāgnera grupas rosināts, bet..
viņi mēģināja izmantot situāciju savā labā. Ik solī, ko sper vāgnerieši, seko nāve, iznīcība un izmantošana. Nedrošība ir pieaugusi, nevis mazinājusies.”
Amatpersona piebilda, ka šis ir kā atkārtojums tam, kas jau noticis citās valstīs, kur vāgnerieši ir nesuši tikai ļaunumu.
Gan ASV, gan Francijai Nigērā ir militārās bāzes, no kurām tiek vadīta cīņa pret džihādistiem. Francijai Rietumāfrikas valsts pēc apvērsuma Mali kļuva par galveno bāzi.
Tiek uzskatīts, ka Vāgnera grupa Āfrikas valstīs izvietojusi tūkstošiem kaujinieku. Grupējumu tur saista iespējamie materiālie ieguvumi, un tas ir arī atbalsta punkts Krievijas diplomātiskajām un ekonomiskajām saitēm ar Āfrikas valstīm. Vāgnerieši tiek apsūdzēti par plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem vairākās valstīs. Par spīti tam visam, nerimst spekulācijas, ka Nigēras armija lūgusi algotņu palīdzību gadījumā, ja notiks militāra iejaukšanās Nigēras iekšpolitikā.
Joprojām aizturētais Bazūms arī runājis par bažām saistībā ar vāgneriešu ietekmi Āfrikā.
Šobrīd nav zināms, vai algotņi ir iegājuši Nigērā, tomēr ar grupējumu saistītajā Telegram kanālā Grey Zone 7.augustā publiskota informācija, ka uz Āfriku devušies 1500 vāgneriešu. Netika norādīts, kur tieši algotņi tiks izvietoti. Vāgneriešu vadītājs Jevgēņijs Prigožins Telegram publicētā balss ziņā aicinājis militārās huntas līderus sazināties ar viņu. “Mēs vienmēr esam labā pusē, taisnīguma pusē, un to pusē, kas cīnās par savu suverenitāti un savas tautas tiesībām,” sacījis Pigožins.
Nigēra ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm. Tajā pašā laikā Nigēra ir septītā lielākā urāna, kas tiek izmantots gan militārajā industrijā, gan medicīnā, ražotāja pasaulē.
Līdzīgi apvērsumi pēdējo gadu laikā notikuši arī Nigēras kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso.
Tās abas ir Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopienas (ECOWAS) sastāvā, tomēr tur notikušas varas maiņas dēļ to darbība blokā ir apturēta. Mali un Burkinafaso līderi devušies uz Nigēras galvaspilsētu, lai apliecinātu gatavību stāties pretī iespējamiem rietumvalstu un ECOWAS mēģinājumiem ar militāru spēku atgriezt pie varas Bazūmu. Mali valdības pārstāvis vizītes laikā norādījis, ka vēlas atgādināt par negatīvo iespaidu, ko uz trim apvērsumu piedzīvojušajām valstīm atstājusi NATO darbība Lībijā pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Nigēras militārā hunta atteikusies uzņemt ECOWAS, Āfrikas Savienības un ANO pārstāvjus, kuriem 8.augustā bija jāierodas Niamejā. Apvērsuma organizētāji pavēstījuši, ka nevar garantēt amatpersonu drošību, jo cilvēki ir sadusmoti par ECOWAS noteiktajām sankcijām Nigērai.
Lasiet arī: Nigēras militārā hunta slēgusi valsts gaisa telpu
