Protams, šāds Lietuvas galvenā un Baltijā lielākā energouzņēmuma solījums var stāties spēkā vien no 2025.gada, kad Latvijā sāktu strādāt tā pirmie vēja turbīnu un saules paneļu parki. Savu izaugsmi akciju sabiedrība Ignitis grupė saredz ļoti ambiciozā mērķī – attīstīt mūsu reģionu par «zaļās enerģijas» eksportētāju.
Te saražotās preces galveno pircēju uzņēmums saredz Vācijā un citās Viduseiropas valstīs – tajās ir augsts pieprasījums pēc enerģijas, bet maz iespēju to ražot «zaļi». Cēlonis ir pavisam banāls – tur nav daudz brīvas zemes vai jūras piekrastes ūdeņu. Tāpēc Latvijas, tāpat Igaunijas un Somijas potenciālu šajā ziņā Ignitis vērtē daudz augstāk nekā savai valstij, kas teritoriju pieejamības ziņā ir tuvāka Viduseiropai.
Latvijā tādēļ varot saražot pat vismaz trīs reizes vairāk «zaļās» enerģijas, nekā tas iespējams Lietuvā.
Tas jūtami audzēšot tautas labklājību. Mēs – Baltijas valstis un Somija – tādā veidā varam pat kļūt par otru Norvēģiju, kārdina Ignitis. Tās bagātību vairo naftas «melnais zelts», mums savukārt kalpošot vēja un saules parkos, hidroelektrostacijās un ūdeņraža enerģētikā iegūtā «zaļā nafta».
Ignitis – precīzāk, šī koncerna meitasuzņēmums Ignitis renewables, kas nodarbojas ar «zaļās» enerģijas ražošanu un tās jaudu attīstību – mūsu valstī plāno ar 700 miljonu eiro investīcijām vienādās daļās attīstīt gan vēja, gan saules parkus. Tas arī solās līdz 2030.gadam būt viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Taču par plānotiem vai jau veiktiem piemērotu teritoriju iepirkumiem «tiks ziņots vēlāk».
Lai uzņēmums pārliecinātu Latvijas sabiedrību par savām iecerēm mūsu valstī, no Viļņas «tika izsaukts uz nopratināšanu» Ignitis grupė valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns (Darius Maikštėnas). Viņam preses konferencē nācās krietni – rāmā balsī un ar smaidu uz lūpam – pacīnīties ar mūsu žurnālistu nedaudz demonstratīvo skepsi gan par projekta tehnisko iespējamību, gan par kaimiņu dāsno nodomu patiesumu.
Ignitis Latviju uzskata par vienu no saviem «mājas tirgiem», tā jau piegādā elektroenerģu tet [Lattelekom «brends»], kas to savukārt tirgo mājsaimniecībam un uzņēmumiem. Uzņēmums Ignitis Latvija veido elektromobiļu uzlādes vietu tīklu. Maikštēns uzskata, ka mūsu biznesa vide, birokrātija un nodokļi ir pietiekami piemēroti koncerna investīcijām – Lietuvā, tāpat Igaunijā iet/gājis samērā līdzīgi, esot arī cerības, projektam realizējoties, uz valdību attieksmes attīstību pareizā virzienā.
Līdz šim ir atvērts uzņēmuma Ignitis renewables birojs Rīgā, tiek meklēts vadītājs Latvijas filiālei. Pērnā gada pašās beigās tika vēstīts [ziņa par to lasāma šeit], ka Ignitis renewables iegādājas vārdā neminētu vietējo saules parku attīstītāju un sola 213 miljonu eiro investīcijas tā iesākto projektu tālākā attīstībā, ražošanu uzsākot 2025.gadā.
Vitālā un vērienīgā Lietuvas biznesa invāzijas katru reizi mūsu lietišķajās aprindās un sabiedrībā raisa mazvērtības kompleksus un sapņainu vēlmi «sargāt ekonomisko suverentitāti». Jo saprotam, ka «atbildes karagājieniem» esam visai švaki. Tāpēc BNN uzskatīja par vajadzīgu Maikštēnam uzdot diezgan trafaretu un retorisku jautājumu [kas bija uz mēles arī citiem medijiem]:
vai Ignitis mums nekļūs par enerģētikas Maxima, ar lētāku preci «pumpējot naudu ārā no Latvijas»?
Tāpat: kāds daļa no šeit ieguldīt plānotajiem 700 miljoniem eiro tiks Latvijas uzņēmumiem, speciālistiem, darbaspēkam? Vai nebūs tā, ka katra skrūve, katrs tās skrūvētājs un pat konteineri būvgružiem tiks atvesti no Lietuvas?
Ignitis vadītājs atzina, ka par «tenderiem» vēl nav skaidrības, taču iepirkumi būšot un tajos varēs piedalīties visi ieinteresētie. Lai ko mēs te domājot par cienījamo MAXIMA zīmolu, elektrības cenas Latvijā tiešām iešot uz leju, un mēs to novērtēšot.
Latvijā joprojām ir nelāgs priekšstats par «zaļo» enerģiju [par to nesen pamatīgā analīzē mums atgādināja arī Latvijas Bankas eksperts Edvards Kušners] – «pateicoties» gan obligātā iepirkuma komponenentei kā «zaļajam nodoklim», gan mazajām HES, kas subsīdīju dēļ sagandēja mūsu upes. Tas veido dzelžainu pārliecību, ka «zaļi» nozīmē dārgi. Tādēļ BNN vaicāja Maikštēnam, kā un vispār vai var mainīt mūsu sabiedrības uzskatus?
Viņš atzina, ka arī Lietuvā bijis līdzīgi – vienīgais, kas sabiedrību tiešām pārliecina, ir elektrības rēķinu mazināšanās.
***
Kas ir AS Ignitis grupė? Agrāk uzņēmums saucās Lietuvos Energija un pilnībā piederēja Lietuvas valstij. Uzņēmuma 26,92% akciju kopš 2020.gada tiek kotēti Nasdaq Vilnius biržā. Arī Latvijā ir apmēram trīs simti Ignitis akcionāru – ņemot vērā mūsu sabiedrības piesardzīgo attieksmi pret ieguldījumiem vērtspapīros, tas ir pat diezgan daudz. Tāpēc Maikšēns otrdien, 21.martā, Rīgā atskaitījās ne vien mūsu medijiem, bet – īpašā pasākumā – arī vietējiem sava uzņēmuma investoriem.
Pērn Ignitis grupė peļņā guva gandrīz 470 miljonus eiro («koriģētā EBITDA»). Gūtā peļņa ļauj piesaistīt apmēram 2 miljardus eiro tālākā attīstībai. Ieguldot 700 miljonu eiro, uzņēmums plāno Latvijā palielināt vietējo «atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli» līdz 1,3 gigavatiem 2030.gadā.
Lasiet arī: Kādēļ šoziem palikām bez lētas gāzes?
