Viedokļa raksts. Autore: Ilona Bērziņa
“Pasažieru vilciena” jaunais zīmols “Vienā vilcienā” vai “Vivi” izrādījies simboliskāks, kā šķita tā izstrādātājiem. Ķibeles ar vilcienu konkursa epopeju un pašiem “Škoda Vagonka” elektrovilcieniem var kalpot par ilustrāciju daudzām Latvijas nedienām un vienlaikus izskaidrot, kādēļ tik ilgi velkamies astē Igaunijai un Lietuvai.
“Jauni, ietilpīgi vagoni, oranži melni svītraini sēdekļi, rakstāmgaldi un bezvadu internets – tādi ir jaunie elektriskie un dīzeļvilcieni. (..) Vienā vagonā ir daudz vietas – daudzfunkcionālā zonā var izvietot pasažierus ratiņkrēslos un bērnu ratiņos. Ir liela tualete un vieta velosipēdiem. Ir arī pirmās klases zona, kur pasažieri var nolaist krēslu atzveltnes un katram ir savs datorgalds.” Tā nav slavas dziesma jaunajiem “Vivi” vilcieniem, bet gan citāts no Igaunijas reģionālā laikraksta “SÕNUMITOOJA” 2013.gada 7.maija publikācijas.
Gluži loģiski rodas jautājums, kādēļ gan igauņi, kuri savu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iepirkumu izsludinātāji praktiski vienlaicīgi ar mums – 2009.gadā, jau desmit gadus brauc jaunos, modernos vilcienos un sen ir pie tiem pieraduši, kamēr mēs savus dzeltenos “Vivi” tikai tagad lepni testējam, turklāt darām to uz pasažieru ādas? Vēl vairāk – satiksmes ministrs Kaspars Briškens pat nekautrējas publiski paziņot, ka tā tāda parasta lieta vien ir, jo vilcienam, tāpat kā jaunai automašīnai, nepieciešams sākuma iebraukšanas periods…
Bet, Briškena kungs! Nav normāli, ka no elektrovilcienu “iebraukšanas perioda” jācieš pasažieriem!
Nav normāli, ka attiecīga dzelzceļa infrastruktūra (kā, piemēram, augsto peronu izbūve) joprojām nav sakārtota! Nav normāli ekspluatācijā nodotu vilcienu defektus saukt par “salīdzinoši triviāliem”, ja reiz to dēļ elektrovilciens apstājas un nekust no vietas! Kādēļ jau laikus nav padomāts par to, kā šādos gadījumos pasažierus nogādāt tālāk un apziņot tos, kuri gaida nākamajās dzelzceļa stacijās? Jautājumu ir vairāk, kā atbilžu.
Tikmēr tā vietā, lai problēmas risinātu, atbildīgās amatpersonas aizbildinās ar normālu pasaules praksi. Tā sakot, jauniem, tikko kā no rūpnīcas nākuši elektrovilcieniem defekti bija, ir un būs. Ja pasažieri vēlas no to radītajām neērtībām izvairīties, labāk no pārvietošanās pa dzelzceļu izvairīties kādu gadu, vai pat divus, kamēr vilcieni savas “masaliņas” un “garo klepu” būs pārslimojuši.
Ja reiz, Briškena vārdiem runājot, ir skaidrs, ka “ikreiz, kad jauns vilciens nonāks ekspluatēšanā, viņam var parādīties jauni defekti”, jājautā, kādēļ gan šīs jauno vilcienu kaites netika izķertas laikus? Kā nekā pirmais jaunais elektrovilciens no “Škodas” rūpnīcas Rīgā ieradās jau 2022.gada vasarā, bet tā paša gada decembrī šeit bija jau četri jaunie vilcieni. Tātad bija visas iespējas tos testēt un pārbaudīt uz nebēdu. Ja ticēt Satiksmes ministrijas informācijai, tas arī tika darīts un vilcieni pirms sertifikācijas testēti gan tukšā veidā, gan piepildīti ar smilšu maisiem. Vēl vairāk – “Pasažieru vilciens” savulaik nepaskopojās un papildus vilcienu cenai izdalīja vēl divus miljonus eiro ārējā eksperta piesaistei, kuram bija jānodarbojas ar vilcienu ražošanas uzraudzību, lai tādējādi izķertu slēptos defektus.
Ja reiz šie vilcieni tiešām tikuši tā testēti, pārbaudīti un uzraudzīti, tiem vajadzētu skriet kā bitītēm, nevis jau pirmajā stiprākajā salā uzrādīt vienu nebūšanu pēc otras. Jā, trūkums par saviem līdzekļiem novērsīšot ražotājs, tikai kādēļ gan Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir visas tiesības paļauties uz to, ka elektrovilcieni kursēs kā sarakstā noteikts, no šīm vilcienu “bērnu slimībām” un atbildīgo amatpersonu pofigisma būtu jācieš?
Jauno vilcienu iegāde Latvijai prasīja četrpadsmit gadus ar trīs iepirkumiem, sūdzībām un pretsūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojam un pat tiesu lietām dēļ līguma parakstīšanas ar spāņu uzņēmumu “CAF” 2012.gadā. Starp iepirkuma uzvarētājiem, kuri pēc tam tika noņemti no trases, bijis gan jau minētais “CAF”, Šveices uzņēmums “Stadler” un Spānijas uzņēmums “Talgo”. Nedaudz sīkāk vērts pakavēties pie līguma ar “Stadler”, kurš tika lauzts pēc “Pasažieru vilciena” valdes atkāpšanās.
Ironiskā kārtā tai pašā 2014.gadā, kad jaunā PV valde lēma ar šveiciešiem līgumu tomēr neslēgt, Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrija par ar to pašu “Stadler” noslēgto vilcienu iepirkumu saņēma Gada darījuma balvu. Igauņi lepojās, ka viņu vilcienu parks 2014.gadā ir pilnībā atjaunots un viņi brauc ar 18 jauniem elektrovilcieniem, 20 jauniemdīzeļvilcieniem un vecos ir aizmirsuši kā ļaunu murgu. Turklāt igauņi pie saviem vilcieniem tika ne vien daudz ātrāk, bet arī lētāk.
Pārskatot to gadu mediju ziņas redzam, ka kaimiņiem jaunie vilcieni izmaksāja 200 miljonus eiro. Dīzeļvilcienus Igaunija iegādāja līzingā uz desmit gadiem, bet par elektrovilcieniem samaksāja 15% no summas. Pārējo līdzfinansēja ES. Mēs tikmēr piepūtām vaigus un turpinājām nacionālo izpriecu – kārtējā vilcienu iepirkuma konkursa izsludināšanu. Gadiem ilgstošās epopejas rezultātā pēc “Talgo” uzvaras apstrīdēšanas pie pasūtījuma tika Čehijas “Škoda Vagonka”.
To var dēvēt par zaudējušu konkurentu nīgru izrunāšanos, taču 2019.gadā, kad “Škoda Vagonka” plūca konkursa uzvarētāju laurus, spāņu “Talgo” izteicās,
ka Latvijas nodokļu maksātāji būs spiesti maksāt vairāk par izvēlētajiem vilcieniem – vispirms pārmaksājot par pašu vilcienu iegādi, bet nākotnē arī par vilcienu ikdienas uzturēšanu un remontu.
Jāatzīmē, ka “Talgo” piedāvātā līgumcena 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai un uzturēšanai 35 gadu laikā tiešām bija zemāka – 225,3 miljoni eiro. “Škoda Vagonka” 32 elektrovilcieni Latvijai izmaksā 255,889 miljonus eiro.
Vilcienu iepirkuma sāga ir spilgts piemērs kā pilnīgi likumīgā un birokrātiem tīkamā veidā sagādāt kādai nozarei un iedzīvotājiem liekas problēmas. Visas šīs jezgas rezultātā vairāk kā desmit gadus esam bijuši spiesti braukt novecojušos un neērtos vilcienos. Ja valdības vīriem, sievām un citām augstām amatpersonām šķiet, ka tādu sīkumu kā pasažieru ērtības nav vērts ņemt vērā, viņiem būtu vēlams no saviem visnotaļ komfortablajiem auto iesēsties vilcienā un aizbraukt, teiksim, no Rīgas līdz Tukumam. Ieteicams to darīt vasaras svelmē vai arī ziemas spelgonī, neaizmirstamas sajūtas būs garantētas.
Vēl viens variants ir ik dienu uz svarīgu tikšanos doties braucot vilcienā un pie viena zīlēt – gadīsies kāds salīdzinoši triviāls defektiņš vai tomēr gala mērķī izdosies ierasties laikus?
Lasiet arī: Vivi saplīsis. Dažas dienas pēc jauno vilcienu ieviešanas pārvadājumos viens jau salūzis
