Ceturtdien, 18.maijā, Saeimā tika noraidīts Progresīvo frakcijas priekšlikums –Ministru kabinetam (MK) nekavējoties virzīt parlamentam ratifikācijai Eiropas Padomes (EP) tā dēvēto Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Iepriekš jau vēstīts, ka EP maija sākumā apstiprināja Eiropas Savienības (ES) pievienošanos Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Sešus gadus pēc šī – par Stambulas konvenciju dēvētā – dokumenta parakstīšanas ES beidzot ratificēs pirmo juridiski saistošo starptautisko instrumentu vardarbības novēršanai pret sievietēm.
Līdz šim ES vilcinājās ratificēt Konvenciju pilnībā,
jo dažas dalībvalstis, tostarp Latvija, atteicās to darīt, par spīti EP vairākkārtīgiem aicinājumiem. Tomēr ES Tiesa 2021.gada 6.oktobrī atzina, ka ES var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu dalībvalstu piekrišanas.
Rezultātā EP deputāti divos atsevišķos balsojumos piekrita pievienoties konvencijai sadaļā par ES iestāžu un valsts pārvaldes pienākumiem un sadaļā par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā arī par patvēruma un neizraidīšanas noteikumiem. Pirmajā balsojumā pievienošanos atbalstīja 472 deputāti, pret bija 62, savukārt 73 EP deputāti atturējās, savukārt otrajā kārtā par balsoja 464 deputāti, pret 81, atturējās 45.
Arī Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (P) uzsvēra, ka EP aicina visas ES dalībvalstīs rīkoties atbilstoši ES tiesas lēmumam un ratificēt Stambulas konvenciju.
konvencija paredz nodrošināt viegli pieejamu krīzes centru medicīniskajai un tiesu ekspertīzei,
traumu atbalstam un cietušo konsultēšanai. Pēc Šuvajeva vārdiem, daudzās valstīs, arī Latvijā, šādi atbalsta centri nav viegli pieejami vardarbības un izvarošanas upuriem.
Tikmēr cits opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pauda, ka “pašlaik notiekošais raksturo to, ka Latvijā likumdošana esot gana laba”. Kā apstiprinājumu politiķis minēja Saeimas priekšsēdētāja Edgara Smiltēna (AS) intervijā Latvijas Televīzijas Rīta ziņām pausto, ka “Latvijā likumdošana esot par 99% atbilstoša visām starptautiskām normām, un tur nekas daudz neesot jāuzlabo”.
Šlesera skatījumā problēma esot tajā, kā tiek īstenotas likumā noteiktās normas. Viņš arī atzina, ka pamata arguments, kāpēc deputāti no Latvija pirmajā vietā ir pret, ir aspekti, kas skar definīciju, kas ir vīrietis un kas ir sieviete, nevis piedāvātos risinājumus saistībā ar vardarbības mazināšanu.
“Tā ir tā galvenā lieta, kas mums šodien liek balsot “pret” konkrēto risinājumu,” pauda Šlesers un piebilda, ka Latvijas Satversmē skaidri definēta norma, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, un vīrietis ir vīrietis un sieviete ir sieviete. Šī pozīcijā tad arī esot tas, par ko Latvija cīnās.
Savukārt Progresīvo deputāts Kaspars Briškens centās atspēkot iebildumus pret Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Briškens uzsvēra, ka Šlesera paustais arguments “esot iesīkstējusi, veca klišeja par ģimenes definīciju”
un piebilda, ka konvencijā “ne vienā vietā nekas tāds neesot minēts”.
Briškens arī skaidroja, ka konvencijas ratifikācija ļautu ieviest pastiprinātu uzraudzības funkciju un datu ievākšanu par varmākām un vardarbības epizodēm. Tā arī nodrošinātu informācijas apmaiņu starp attiecīgajām institūcijām un tiesībsargājošām iestādēm, lai apkarotu un mazinātu vardarbības izpausmes. Tāpat politiķis uzsvēra, ka konvencijas ietvaros varētu ieviest arī pastiprinātas mācības policijas un citu tiesībsargājošo atbildīgo institūciju darbiniekiem, kas ļautu atpazīt vardarbības pazīmes labāk.
“Konvencijā ir rakstīts arī par sociālo un policijas darbinieku apmācībām vardarbības atzīšanā, atpazīšanā un prevencijā. Mēs redzam arī Jēkabpils traģēdijas kontekstā, cik zems ir izpratnes līmenis mūsu tiesībsargājošās iestādēs šajos jautājumos,” norādīja Briškens, un sprieda, ja vien kārtības sargi būtu labāk apmācīti, viņi spētu atpazīt “trauksmes zvaniņus”.
Pēc balsojuma arī Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta pauda, ka
dažu opozīcijā esošo politiķu argumenti pret Stambulas konvenciju būtībā ir “izzīsti no pirksta”.
Krasta skaidroja, ka 2015. gadā toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) parakstīja EP Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas joprojām Saeimā neesot ratificēta.
“Konvencija nav un nebūs brīnumnūjiņa, kas vienā dienā liks vardarbībai izzust, taču tā uzliek valstij par nepārprotamu pienākumu izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem,” norādīja Krasta un jautāja: vai tiešām deputāti var, liekot roku uz sirds, apgalvot ka ir darījuši gana, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu vardarbības upuriem?
Politiķe arī pauda nožēlu, ka tā vietā, lai iestātos par mazāk aizsargātās sabiedrības daļas tiesībām, drošību un veselību, daļa deputātu turpina maldināt, novēršoties no būtiskā. Krasta atzīmēja, ka JV frakcija respektē viedokļu dažādību, taču vienlaikus ir secinājusi, ka
daļa politiķu debatēs fokusu no vardarbības izskaušanas novirza uz pieņemamiem un nepieņemamiem ģimenes modeļiem
tādējādi “piekopjot un atkārtojot Kremļa stila retoriku”. Viņa arī atgādināja, ka Stambulas konvencija “nav untums vai iegriba, bet gan to ir pieprasījusi pati sabiedrība”.
Tāpat Krasta pastāstīja, ka JV deputāti jau 2020. gadā vērsās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
”Tiesa savā spriedumā nepārprotami norāda, ka konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz konvencijas piemērošanas jomu, atbilstoši tās objektam un mērķim – jautājumiem par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu,” skaidroja Krasta un piebilda, ka tādējādi ir noraidīta visa dezinformācija, ka konvencija neatbilst valsts pamatlikumam.
Neskatoties uz paustajiem argumentiem,
“par” lēmumprojekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā nobalsoja 34 deputāti, “pret” 36, bet 12 atturējās.
Arī par iespēju lēmumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību komisijā vairākums deputātu nobalsoja pret.
Iepriekš, šajā sēdē, partijas Apvienotais saraksts (AS) deputāti lūdza iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmumprojektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu”. Deputāte Linda Matisone (AS) skaidroja, ka likumprojekts ir sagatavots, ņemot vērā pēdējā laika “dramatiskos notikumus” un sabiedrības negatīvo attieksmi pret kārtības sargu darbu.
AS aicina nekavējoties risināt pieaugošās vardarbības tendences, kas tostarp apdraud no Satversmes un starptautiskā cilvēktiesību pamatdokumenta – ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas – izrietošo visu Latvijas līdzcilvēku cilvēktiesību aizsardzību pret vardarbības izpausmēm, uzsvēra Matisone.
Savukārt Šuvajevs AS priekšlikumu vērtēja kā “divkosīgu taktiku”.
“Es redzu, ka kārtējo reizi notiek mēģinājumi vienkārši mistificēt vardarbības aspektus Latvijā, sakot, ka mēs vēlamies risināt vardarbību, gan pret sievietēm, gan pret ikvienu personu – šādā veidā tomēr sajaucot lietas kopā,” pauda Šuvājevs, un piebilda, ka Eiropas Parlaments (EP) jau ir pieņēmis lēmumus attiecībā uz Stambulas konvencijas pret vardarbību pret sievietēm ratifikāciju.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad jautājums par Stambulas konvenciju ir raisījis asas diskusijas politiķu vidū. Aprīļa beigās partija Progresīvie jau virzīja priekšlikumu par konvencijas ratifikāciju, taču arī tad vairākums deputātu nobalsoja pret.
Šāds Saeimas lēmums jau tad izpelnījās nievājošu un negatīvu kritiku no sabiedrības puses. Vairākums Latvijas iedzīvotāju publiskajā telpā pauda, ka acīmredzot tādu deputātu ieskatā kā Šlesers, Aleksejs Rosļikovs, Smiltēns un Nacionālās apvienības deputāti,
“vardarbības upuriem ir divas opcijas – vai nu gaidīt, kad nositīs, vai nu pašai/pašam kļūt par slepkavu”.
Arī lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka “ģimenes modeļa definīcija” esot visai vājš arguments, lai iestātos pret konvencijas ratifikāciju.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nesenā intervijā portālam Delfi.lv pauda nožēlu un neizpratni, par to, ka pietiekoši liela daļa politiķu spītīgi ir ieciklējušies uz to, lai neratificētu Stambulas konvenciju. Kariņš arī skaidroja, ka ārpasaulei šāds lēmums dod signālu, ka vardarbība Latvijā tiek uzskatīta par normu”.
“Tas ir arhaisms. Tā ir ļoti šaura domāšana,”
sprieda premjers un pauda cerību, ka četru gadu laikā koalīcijas partneru domas mainīsies šajā jautājumā.
Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Delfiem pauda, ka “nesaprot, kā personas, kas pat nav lasījušas šo konvenciju, var ticēt Kremļa izdomātajiem stāstiem un pasakām”. Ministre arī atzīmēja, ka šobrīd publiski ir pieejams skaidrojums gan par to, kas ir Stambulas konvencija un kādiem mērķiem tā kalpo, gan arī ir atspēkotas visas “Kremļa izdomātās muļķības” saistībā ar šo konvenciju. Viņa arī aicināja sabiedrību iepazīties ar publiski pieejamo informāciju par konvenciju.
Jāpiebilst, ka ES pievienošanās Stambulas konvencijai neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pašām ratificēt šo konvenciju. EP deputāti to jau ir vairākkārt norādījuši, mudinot atlikušās sešas valstis – Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju – nekavējoties ratificēt konvenciju, lai tā varētu aizsargāt sievietes pilnā apjomā.
Lasiet arī: Pašvaldībām pieprasīšot nodrošināt sociālo pakalpojumu minimumu
