Aizvadītajā nedēļā uzzinājām par krāpšanos 1,5 miljonu vērtos informācijas tehnoloģiju iepirkumos, kā arī to, ka balsis rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās skaitīs manuāli. Valsts prezidenta piesauktās bažas par informāciju tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem tomēr nav nieka lieta. Vēl jo vairāk, ja atceramies šo pašu IT tehnoloģiju izstrādātāju izgāšanos pagājušās vasaras pašvaldību vēlēšanās. Pat pieņemot, ka uzvarētājs bija zināms jau iepriekš, jautājums par darītāju “greizajiem pirkstiņiem” nekur nepazūd. Par to BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Sabiedrību uzvelk tās astronomiskās summas, kas tiek tērētas par visādām IT sistēmām, bet rezultātā mums ir vesela virkne problēmu. Tā ir tā lielā problēma – tiek iztērēta nauda, bet rezultāts ir tāds, kā redzējām pagājušajā vasarā pašvaldību vēlēšanās. Tāpat visiem labā atmiņā ir stāsts par e-veselību, ar kuru nav mierā ne ārsti, ne pacienti. Līdzīgi bija ar skolas.lv projektu, kur arī tika iztērēti miljoni, bet nekas tā īsti nestrādāja. Un tad nevar saprast, vai tā notiek nespējīgu IT kompāniju dēļ, vai arī tādēļ, ka tirgus tik mazs. Tā ir fundamentāla problēma, kas dubultā sit pa visas nozares reputāciju,” saka politologs. “Mēs runājam par to ka gribam būt moderni, gribam būt digitāli, mums to vajag, un tas ir normāli. Bet tad, kad par to sāk runāt, daudziem uzmetas zosāda, jo ne viens vien digitalizācijas process beidzas ar skandālu un gala rezultātā nekas nestrādā.”
Taujāts, kā vērtēt to, ka Saeimas vēlēšanās balsis tiks skaitītas manuāli, Filips Rajevskis saka: “Cik manuāli? Esmu bijis kā novērotājs vēlēšanās, tiesa, ļoti sen. Tad skaitīja visu ar roku, aizpildīja veidlapas, bet rezultātu Centrālajai vēlēšanu komisijai paziņoja zvanot pa telefonu. Tādēļ jautājums ir, līdz kuram brīdim mēs to visu manualizējam.”
Runājot par pašvaldību vēlēšanu pieredzi Filips Rajevskis teic, nav jau tā, ka pilnīgi viss nestrādāja, kaut kas jau strādāja.
“Ja atgriežamies pie pilnīgas manuālas uzskaites, tad kurš atbildēs par to, ka tā lieta nestrādā, bet mēs esam samaksājuši miljonus?”
Politologs arī norāda, ka tas nebūt nav vienīgais brāķis un kā piemēru min 20 miljonus vērto Mūkusalas promenādi, kur jau drūp kopā betons. “Ja mēs labi zinām, ka slikti uzbūvētā promenāde celtniekiem būs jālabo, tad IT situācijā mums kaut kā nav tā, ka tie, kas rada tos produktus, nesaņem naudu līdz brīdim, kamēr tas viss nestrādā. Nu, man vismaz tāds amatiera skats.”
Atbildot uz BNN repliku, ka “profesionāļi”, visticamāk, šādā situācijā teiktu – vajadzēja piemaksāt vēl miljonu, un tad viss strādātu, Filips Rajevskis sarkastiski saka: “Tieši tāds iespaids arī rodas. Kaut kas nestrādā, tātad vajag vēl finansējumu. Bet tas uzreiz liek jautāt, kāpēc šī nozare tik ļoti atšķiras no citām. Ja valsts ir klients un pasūta pakalpojumu, tad tai, tāpat kā jebkuram klientam, pienākas kvalitatīvs rezultāts. Pakalpojuma sniedzējam par to ir jāatbild. Tas, ka nauda ir iztērēta, bet nekas nestrādā kā nākas, ir zem katras kritikas. Tieši tas mūs, kā sabiedrības pārstāvjus, arī visvairāk nospiež.”
Tādas nebūšanas, kā sistēmas “uzkāršanās” pašvaldību vēlēšanās, kā rezultātā balsojumus nācās apkopot manuāli, vai arī tikko uzceltās Mūkusalas promenādes pasētas izdrupums, kurš ir skaidri redzams ar aci, ir skaļākie, taču, ļoti iespējams, nebūt ne vienīgi vērienīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus saņēmušo uzņēmumu brāķi. Ko darīt, lai šo parādību izskaustu?
Filips Rajevskis teic, jautājums ir, vai tie cilvēki, kuri pārstāv valsti kā klientu, attiecas pret katru šādu pasūtījumu kā kārtīgi un rūpīgi saimnieki, kā to paredz arī likums. “Lai viss strādātu, atbildīgām jābūt abām pusēm – kā pasūtītājam, tā arī izpildītājam. Nevar būt tā, ka sistēmas nestrādā, seko viens skandāls pēc otra, bet beigās neviens par to īsti neatbild.”
BNN fokusā | “Mēs viņiem, viņi mums” – politologs par Latvijas izvēli Hormuza jautājumā
BNN fokusā | Politologs: Latvijas politikā parādījusies melu kultūra
Lasiet arī: BNN fokusā | Ar ko Latvijai draud gāzes un degvielas cenu kāpums