Valsts prezidents bija ļoti pretimnākošs, ļaujot Krišjānim Kariņam līdz augusta beigām tikt skaidrībā ar savām vēlmēm paplašināt vai pārveidot koalīciju. Diemžēl var just, ka šī jautājuma risināšanā iestājusies “gumijas stiepšanas” fāze. Taču laiks negaida – Latvija nevar sev atļauties valdību “uz čemodāniem” pat atvaļinājumu laika vieglprātībā.
Edgaram Rinkēvičam nākas būt pārāk saprotošam, jo pats vēl nesen bija Vienotības rindās un viņa pārvākšanās uz Rīgas pili kļuva iespējama vien ar ZZS deputātu balsīm – uz tautai nezināmiem, bet nojaušamiem nosacījumiem. Taču valsts galva gan varētu diskrēti ieteikt valdības galvam nepārspīlēt ar savas visvarenības iedomām.
Tas, ka ASV diplomāti nevēlas – kā BNN pārliecinājās – publsiki iejaukties mūsu iekšējās lietās un izteikties par sankcijām pakļauta politiķa “distancētu” ietekmi valsts varā, nebūt nozīmē Vašingtonas samierināšanos ar Kariņa kaprīzi. (Un kādas gan “iekšējas lietas” vispār var būt NATO dalībvalstij – alianses dotās drošības patērētājai?)
Pārtikas dārdzības radītais sabiedrības izmisums – ko noteikti vēl vairāk uzkurina ekonomikas statistikas un ekspertu vēstis, ka inflācija atkāpjas – noveda pie, cerams, sīva strīda starp tirgotājiem un ražotājiem. Veikalnieki, kuri pirmie uzsāka pašu baltināšanu un ražotāju vainošanu, varētu tajā daudz zaudēt no savas jau tā nespožās reputācijas. Gribas ticēt, “auglīgā diskusija” ne tikai sniegs mums skaidrāku ieskatu pārtikas biznesa “ķēķī”, bet arī patīkamākas izmaiņas produktu cenu zīmēs.
Jaunais valsts galva savu pirmo nedēļu amatā ir aizvadījis pietiekami enerģiski, ar dažādiem vēstījumiem un norādījumiem iezīmējot viņa iecerēto darbu virzību. Tā nu arī redzam, ka Edgars Rinkēvičs no sava priekšteča ir pārmantojis ne tikai drošības padomnieku Jāni Kažociņu, bet arī vēlmi piespiest Latvijā strādājošās komercbankas plašāk vērt savas naudas lādes vietējā biznesa kredītēšanai.
Pa ceļam uz Viļņas sanāksmi mūs apciemoja Kanādas premjers un aizsardzības ministre, atvedot kārotu “ciemakukuli” – skaidru plānu mūs sargājošo karavīru skaita un viņu bruņojumu palielināšanai. Tāpēc mācīsimies no Ukrainas līdera un britu aizsardzības ministra “komplimentu apmaiņas”! Pat ja varbūt sirdī uzskatām, ka šāds Kanādas vairogs mums pašsaprotami pienākas, pratīsimies godu un izdevīgā brīdī pateiksim skaidri artikulētu paldies ne tikai tālās zemes valdībai (šķiet, Trudo kungam vēl nav Triju zvaigžņu ordeņa), bet arī tās nodokļu maksātājiem!
Krievijas agresija Ukrainā ir smagi trāpījusi pat ES Zaļajam kursam. Eiropas Parlamenta balsojumā par Dabas atjaunošanas aktu tika īpaši gādāts, lai vides aizsardzība netraucētu atjaunojamās enerģijas ieguvei: “Ja nu šoreiz būs ļoti auksta ziema?!”
Lietuviešu politiķi un eksperti – it kā uzturot “merkantilākās baltiešu tautas” stereotipu – lietišķi un pat visai piezemēti izvērtē valsts ieguvumus no aizvadītās NATO sanāksmes. Jācer, ka arī mūsu “viedokļu līderi”, runājot par drošības un ārējo politiku, kaut kad iemācīsies atbrīvoties no rituālām frāzēm, ar kurām ir tik parocīgi neko nepateikt.
Diez vai cēloņus veikala zagļu pieaugumam Igaunijā – tātad to varam sagaidīt arī mūsmājās! – vajadzētu skaidrot ar inflācijas radīto postu. Drīzāk droši vien ar mūsu tuvumu Krievijai, kur “sankcionka” (ievešanai aizliegtās preces) atradīs vieglu noietu.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Augusts jau tik tuvu, Cenu kašķis, Levita pēdās, Solīts – darīts!, Pamiers pabaros?, Kļavas lapa vairogā, Arī kara iespaids, Tieša runa un Garnadzības uzplaukums.
AUGUSTS JAU TIK TUVU
Viedoklis | Kariņš nesaredz ZZS toksisko bagāžu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs noteicis robežšķirtni, aiz kuras Jaunā Vienotība (JV) ar premjeru Krišjāni Kariņu priekšgalā vairs nevarēs, tautas valodā runājot, laist muļķi. Līdz augusta vidum valdības vadītājam ir skaidri un gaiši jāpasaka, kādā sastāvā tā turpinās strādāt.
Vai saglabāsies līdzšinējā “laulība” ar Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA)? Vai arī šie politiskie spēki tiks izmesti no valdības laivas, lai JV varētu teikt jāvārdu jaunajām simpātijām – “Zaļo un zemnieku savienībai” (ZZS) un Progresīvajiem (PRO)?
Vairāk uzziniet šeit.
CENU KAŠĶIS
Ražotāji savu cenu mazinot, bet pārtika veikalos sadārdzinās
Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji, oponējot tirgotāju šīsnedēļas paziņojumam.
AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka uzņēmuma ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.
Vairāk uzziniet šeit.
LEVITA PĒDĀS
VIDEO | Rinkēvičs vēlas, lai Latvijas komercbankas kreditētu aktīvāk
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 13. jūlijā, Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu aktuālos banku un finanšu sektora jautājumus. Īpaša uzmanība sarunā tika pievērsta situācijai kreditēšanas jomā, ziņo Valsts prezidenta kanceleja.
Tāpat tika apspriestas jaunākās makroekonomiskās prognozes, kā arī turpmākā Valsts prezidenta un Latvijas Bankas sadarbība.
Vairāk uzziniet šeit.
SOLĪTS – DARĪTS!
Neatliekamiem pasākumiem veselības nozarē novirza 57 miljonus eiro
Veselības ministrija ziņo, ka valdība ceturtdien, 13.jūlijā, pieņēma lēmumu veselības nozarei papildus novirzīt 57 miljonus eiro.
Tie tiks izlietoti kompensējamām zālēm, bērnu zobārstniecībai, primārai ambulatorai veselības aprūpei, plānveida stacionāra pakalpojumiem, ēdināšanai slimnīcās, izmeklējumiem, dienas stacionāra pakalpojumiem un speciālistu konsultācijām.
Vairāk uzziniet šeit.
PAMIERS PABAROS?
Vanaga: Par nākamo mācību gadu visas streika prasības ir izpildītas
2023./2024.mācību gadam visas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pedagogu streika vienošanās ir izpildītas, bet līdz augusta vidum jāsagatavo vienošanās par turpmāko darbu pie pedagogu prasību izpildes, pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pedagogu arodbiedrība otrdien ar izglītības ministri Andu Čakšu (JV) apsprieda vienošanās noslēgšanu par “miera nodrošināšanu izglītības un zinātnes nozarē”.
Vairāk uzziniet šeit.
KĻAVAS LAPA VAIROGĀ
VIDEO | Kanāda dubultos Latvijā izvietoto karavīru skaitu
Aizsardzības ministrija (AM) ziņo, ka pirmdien, 10.jūlijā, mūsu aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un viņas Kanādas kolēģe Anita Ananda (Anita Anand) Ādažu militārajā bāzē “parakstīja ceļa karti, iezīmējot jau sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus” Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanai no bataljona līdz brigādes līmenim.
Tāpat pirmdien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau),
Vairāk uzziniet šeit.
ARĪ KARA IESPAIDS
BNN fokusā | Dabas atjaunošana “sašķēla” EP un mūsu eirodeputātus
Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu pārsvaru ir “pieņēmis nostāju” par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto un ES sabiedrībā ļoti dažādi uztverto Dabas atjaunošanas aktu. Tas paredz līdz 2030.gadam ieviest dabas atjaunošanas pasākumus, kas aptvertu vismaz 20% no ES sauszemes un jūras teritorijām.
Gan visā ES, gan Latvijā pirms balsojuma vienas interešu grupas – īpaši dabas sargātāji – dedzīgi mudināja EP deputātus pieņemt šī akta projektu negrozītu [tas nenotika].
Vairāk uzziniet šeit.
TIEŠA RUNA
BNN pēta | Lietuvas ieguvums no Viļņas NATO samita – ne tikai jaunas drošības garantijas
Viļņas NATO samitā Baltijas valstis, arī Lietuva, saņēma jaunas drošības garantijas, kam drīz sekos konkrētas darbības, tomēr Ukraina vēl nav saņēmusi tik ilgoto balvu – dalību NATO.
Skatoties uz šo ainu, vārds “vēsturisks”, lai aprakstītu iegūto, visiem varbūt nav īsti vietā.
Vairāk uzziniet šeit.
GARNADZĪBAS UZPLAUKUMS
Igaunijā par 50% pieaudzis zādzību skaits veikalos
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) un ERGO Insurance dati liecina, ka šogad reģistrēts vairāk zādzību no veikaliem nekā pērn, raksta Igaunijas medijs ERR News.
2023.gada jūnijā reģistrēti 497 zādzību gadījumi no veikaliem, bet pērn jūnijā – 315.
Vairāk uzziniet šeit.
