Aizsardzības ministrija (AM) ziņo, ka pirmdien, 10.jūlijā, mūsu aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un viņas Kanādas kolēģe Anita Ananda (Anita Anand) Ādažu militārajā bāzē “parakstīja ceļa karti, iezīmējot jau sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus” Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanai no bataljona līdz brigādes līmenim.
Tāpat pirmdien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau), lai pateiktos par Kanādas militāro klātbūtni Latvijā un paustu mūsu valsts gatavību “turpināt darbu pie klātbūtnes paplašināšanas un virzības uz kaujas spējīgas brigādes izveidi”. Kā ziņo Valsts prezidenta kanceleja, tikšanās laikā politiķi pārrunāja arī abu valstu līdzšinējo atbalstu Ukrainai, kā arī sadarbību ekonomikā, īpaši inovācijās, augstajās tehnoloģijās un investīcijās.
AM ziņo, ka pirmdien, dienu pirms NATO samita Viļņā, darba vizītē apmeklējot Latviju , Kanādas premjerministrs un aizsardzības ministre tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci. Tāpat šīs vizītes laikā Latvijas un Kanādas amatpersonas apmeklēja Ādažu bāzi, kurā ir izvietota Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa.
Jau ir ziņots, ka pagājušā gada NATO samitā Madridē Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim. Tāpat Kanāda ir apņēmusies Latvijā šogad izvietot 15 Leopard 2 tankus ar atbalstošo personālu.
[Bataljons – no franču bataille (‘cīņa, kauja’) – ir militāra apakšvienība, ko parasti veido 2 – 7 rotas un kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru. To parasti vada pulkvežleitnants. Vairāki bataljoni veido pulku vai brigādi. Brigāde ir taktiskā līmeņa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem (vismaz diviem) vai bataljoniem (parasti 3–6). Brigādē parasti dienē no 1000 līdz 8000 karavīru. Brigādi parasti komandē brigādes ģenerālis.]
Brigādes pilno kaujas gatavību plānots sasniegt līdz 2026.gadam.
Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, tajā skaitā izveidot jaunu militāro poligonu Sēlija.
Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas izvietota Latvijā kopš 2017.gada. Šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.
Latvijā izvietotā kaujas grupa ir vismultinacionālākĀ NATO militārĀ vienībA.
AM savā paziņojumā uzsver: Kanāda ir tuva Latvijas sabiedrotā, un tai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda bija starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004. gadā.
Lasiet arī: Latvija un Kanāda pie mums uzsāk kopīgu apmācību programmu Ukrainas virsniekiem
