Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Vēl nesen Viļņas iedzīvotāja Jone, kura saņem 1200 eiro lielu algu, par savu nepilnus 40 kvadrātmetrus lielo dzīvoklīti pilsētas guļamrajonā veica 450 eiro lielu ikmēneša kredīta maksājumu, bet, pieaugot Euribor likmei, viņas maksājums ir pieaudzis līdz 600 eiro.
Viņa BNN sacīja: “Palielinājums mani padara nervozu. Es meklēju papaildus darbu vakariem vai nedēļas nogalēm, lai justos mazliet mierīgāk.”
Luks iegādājies 36 kvadrātmerus lielu dzīvokli atjaunotā ēkā Antakalnā, kas ir mierīga un
prestiža Viļņas apkaime. Viņa aizņēmums bija 100 tūkstoši eiro, un, Luks ir izdarījis to, par ko runā Jona – viņš attālināti pasniedz angļu valodu, lai nopelnītu papildus pāris simtus eiro mēnesī.
“Ja Euribor nebūtu tik dramatiski kāpis, mans mēneša maksājums būtu apmēram 55 eiro, bet tagad tas ir 725 eiro,”
atklāja Luks.
Toties 26 gadus vecais Laurīns, kurš gatavojas iegādāties savu pirmo īpašumu, priecājas par Lietuvas Centrālās bankas rosinājumu vismaz uz pieciem gadiem noteikt fiksētu procentu likmi hipotekārajiem maksājumiem.
Lietuvas bankas vadītājs Gedimins Šimkus (Gediminas Šimkus) sacīja: “Lietuvas banka nemudina patērētājus izvēlēties fiksētu vai mainīgu procentu likmi, izvēle jāizdara pašiem. Tomēr patērētājiem ir jādod reāla iespēja izvēlēties tiem vispiemērotāko produktu un saņemt informāciju par vienas vai otras izvēles iznākumu.”
Lietuvā 96% no hipotekārajiem kredītiem ir ar mainīgu procentu likmi un tikai 4% – ar fiksēto likmi. Saskaņā ar Centrālās bankas datiem, fiksētās procentu likmes Lietuvā ir vienas no augstākajām eirozonā, un 2022.gadā pārsniegušas vidējo rādītāju par vienu procentpunktu.
Mainīgas likmes hipotekārajiem kredītiem ir populāras arī pārējās Baltijas valstīs,
Somijā un Zviedrijā. Savukārt fiksētās likmes iecienītas valstīs, kurās ir spēcīgs un labi attīstīts finanšu sektors, piemēram, Francijā un Vācijā. Tur līdz 85% no jaunajiem aizdevumiem vismaz uz laiku ir fiksēta procentu likme.
Lietuvas bankas dati liecina, ka vismaz 98% no hipotekāro kredītu maksātājiem precentu likme tiek pārskatīta reizi trijos, sešos vai 12 mēnešos. Pēc tam, kad Centrālā banka aicināja aizdevējus piedāvāt kredītņēmējiem vismaz divas izvēles iespējas, ekonomists Aleksandrs Izgorodins (Alexander Izgorodin) nekavējās norādīt, ka izvēlēties fiksētu likmi šodienas apstākļos būtu kļūda. “Izmantojot šo iespēju, hipotekāro kredītu maksātāji to darītu brīdī, kad procentu likmes ir sasniegušas augstāko punktu, un pilnībā iztukšotu savus maciņus.
Tāpēc, vismaz šobrīd, fiksētā procentu likme hipotekārajam kredītam nav to vērta,”
skaidroja ekonomists.
Saskaņā ar Izgorodina teikto, Eiropas Centrālā banka vēl nav pabeigusi procentu likmju celšanu, un, atkarībā no inflācijas līmeņa, darīs to vēl vienu vai divas reizes. Viņš norādīja: “Ja kāds šogad nolemj uz pieciem gadiem izmantot fiksēto procentu likmi, viņš vai viņa saņems likmi, kas fiksēta augstākajā punktā, kas nozīmē, ka piecus gadus persona maksās ļoti augstu cenu par aizdevumu, kas ierobežos citas finanšu iespējas.” Ekonomists gan atzina, ka lūkojoties tālākā nākotnē un domājot par kādu nākamo reizi, kad eirozonā pieaugs inflācija, fiksētas procentu likmes noteikšana ir sapratīga rīcība.
Ekonomists Aļģirds Bartkus (Algirdas Bartkus ) neuzskata, ka mainīgā procentu likme ir labāka ideja. Viņš Delfi.lv skaidroja: “Kad procentu likmes ir zemas, visi metas pēc kredīta ar mainīgu procentu likmi, jo tajā brīdī kredīts ir ļoti lēts. Tomēr ir ļoti naivi domāt, ka 20 gadus ilgam hipotekārajam kredītam likmes būs zemas. Tādēļ Centrālās bankas piedāvājums ir visnotaļ racionāls, tomēr nedomāju, ka kāds šobrīd parakstīsies uz fiksēto procentu likmi, lai gan es to ieteiktu.” Viņš arī piebilda, ka
Eiropas Centrālā banka tuvākajā laikā nepārtrauks likmju celšanu.
Par spīti īpaši augstajai Euribor likmei, Lietuvas Centrālā banka norādījusi, ka vairums aizdevumu kvalitātes rādītāju 2022.gadā bija pozitīvi. Bankas statistika liecina, ka problemātiskie aizdevumi, kas netiek atdoti, sastāda vien 1,48% biznesa aizdevumu portfelī, savukārt mājsaimniecību aizdevumu sektorā “sliktie” kredīti samazinājušies, un ir 0,84% no kopējā apjoma.
maijā Seims pieņēma lēmumu uz laiku ieviest solidaritātes maksājumus, kas jāveic bankām un kredītiestādēm. Tiek paredzēt, ka tas budžetā varētu ienest vairāk nekā 400 miljonus eiro. Šobrīd banku sektorā darbojas 19 dalībnieki, no kuriem 6 ir ārvalstu banku atzari. Lielākā daļa ar solidaritātes maksājumiem iegūto līdzekļu tiks izlietota Lietuvas aizsardzības nozarei.
Tas sarūgtinājis kredītmaksātājus. Jone sacīja: “Es tiešām gaidīju, ka kaut kas tiks darīts, lai palīdzētu hipotekārā kredīta maksātājiem, kā man. Diemžēl nē.”
